Atklāta vēstule Valsts prezidentam Valdim Zatlera kungam un Ministru prezidentam Ivaram Godmaņa kungam
Šā gada 12. jūlijā presē (laikrakstā Diena) tika publiskota Ikšķiles iedzīvotāju un Ikšķiles draugu grupas parakstīta un Jums adresēta atklāta vēstule, kurā sabiedrībā pazīstami inteliģences pārstāvji lūdza Jūsu morālu atbalstu un uzmanību, lai attīstītu sabiedrības un valsts institūciju dialogu un lai nepieļautu kultūrvēsturiskā mantojuma iznīcināšanu Daugavas krastā. Ikšķilieši kā pamatcēloņus minēja, ka Ikšķilē nav vienotas teritorijas attīstības koncepcijas, vidējā posma speciālisti neprot un nevar tikt galā ar savu darbu un novadā valda vienpersonisks vadības stils. Minētais raksturojums pilnībā atbilst situācijai Jūrmalas pilsētā, to papildinot ar ievērojamo korupcijas risku, kas valda pilsētā ar ļoti augstu nekustamā īpašuma vērtību.
Jūrmalas pilsētas dome š.g. 3.jūlija domes sēdē ir apstiprinājusi detaļplānojumu kvartālam starp Pērkona ielu, Viestura ielu, Vienības prospektu un Lielupi. Tas nozīmē, ka Lielupes kreisajā krastā, laukumā aiz Līvu akvaparka ir atļauts būvēt četras 21 stāva ēkas, kam pārsvarā būtu dzīvojamā funkcija. Ar šo detaļplānojumu ir sagatavots viss, lai kultūrvēsturiskais un dabas mantojums Jūrmalā, Lielupes krastā tiktu iznīcināts. Būvniecības ierosinātājs un virzītājs ir uzņēmējs Pēteris Šmidre.
Jūrmalas galvenās pamatvērtības ir daba un kultūras mantojums. Cilvēka un vides attiecību harmonijas saglabāšana ir visas pasaules, ne tikai Latvijas rūpju lokā. Dabas resursu nesaprātīga izmantošana, vides piesārņošana, kultūras mantojuma pārveidošana un iznīcināšana ir modernās pasaules kaites, un arvien vairāk cilvēku to sāk saprast, jo izjūt uz savas ādas.
Torņveida ēku vai debesskrāpju būvniecība vietās, kur šādām ēkām nav pilsētbūvnieciska pamata, ir kultūrainavas piesārņošana. Lielupes palienes, mazstāvu ģimenes mājas, priežu un lapu koku rota, kas jau kopš deviņpadsmitā gadsimta veido Jūrmalai raksturīgo tēlu, nu piekāpsies četriem "Šmidres torņiem", kas vairāku paaudžu garumā kļūs par pilsētas vizītkarti, iebraucot Latvijas lielākajā kūrortpilsētā pa galvenajiem ceļiem — autotransporta un dzelzceļa tiltiem pāri Lielupei. Padomju okupācijas gados, kas izcēlās ar agresīvu apbūvi, gar jūras malu un Lielupi uzcēla dažas augstbūves, taču arī tad nevienu, kas būtu augstāka par desmit stāviem.
Posmā starp abiem tiltiem ir atradies upes zvejnieku ciems, kurā joprojām saglabājies līkumotais ielu tīklojums un nelielas ģimenes mājas, bijušās zvejnieku sētas. Šeit notiek pakāpeniska vēsturiskās apbūves atjaunošana vai jaunu ēku būvniecība, taču ievērojot kopējo mērogu, novietni, arhitektūras tradīcijas.
Šī teritorija atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons un ir saprotams tur dzīvojošo jūrmalnieku satraukums par pilnīgi nepamatoto vēlmi līdzās sev kaimiņos redzēt debesskrāpjus. To pašu var sacīt visi pārējie pilsētas iedzīvotāji, kuriem nav vienaldzīga paaudžu pēctecība. Pašreizējā ainavā dominē dabas tēls un mazstāvu apbūve, to kopums ir vērtība, ko pilsētas pašreizējie politiķi jūrmalniekiem nedrīkst atņemt, jo ne viņi to ir radījuši, un iedomātie saimnieciskie labumi nedrīkst nomākt dzīves kvalitāti.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība ir saņēmusi protesta kopijas ar vairāk nekā 300, galvenokārt apkārtnes iedzīvotāju, parakstiem, kas vērsti pret iecerēto būvniecību. Šie paraksti jau 2008.gada 11.martā tika iesniegti domei un Būvvaldei, tomēr domes deputāti tos ir ignorējuši. Iedzīvotāji savā protestā pauda arī bažas par iespējamām izmaiņām gruntsūdeņu tecējumā un ar to saistīto koku nokalšanu un vietas pārpurvošanos, transporta plūsmu un izplūdes gāzēm, ievērojami lielu cilvēku koncentrāciju nelielā teritorijā un tā sekām, kā arī par privātā īpašuma vērtības samazināšanos Vecbulduros, iedzīvotāju dzīves kvalitātes pasliktināšanos utt.
Ir pilnīgi nepieņemama metode, kā detaļplānojums ir risināts konkrētajā situācijā, — it kā runa būtu par ierindas zemesgabalu Attīstības plāna nosacījumu ietvaros, bez izvērsta skaidrojuma un dialoga ar iedzīvotājiem, bez lietpratēju — arhitektu, pilsētplānotāju, ainavu arhitektu vai ekologu — komentāra. Viss tikai "politiskā ķēķa" līmenī. Tā saucamais investors pelnīs, un gan jau arī pilsētai kumoss atlēks. Tā ir vienas dienas politika.
Negatīvu atzinumu par iecerētajām augstbūvēm ir devusi arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kuras pienākumos ir nepieļaut valsts aizsardzībā esošā kultūras pieminekļa Vecbulduru zvejniekciems vērtības pazemināšanos. Citāts no inspekcijas atzinuma: "Inspekcija uzskata par nepieciešamu koriģēt detaļplānojumā izteikto priekšlikumu attīstīt kvartālā 21 stāva apbūvi, kas netiek konceptuāli pamatota un šobrīd ir uzskatāma par pilsētbūvniecības pieminekļa vērtību pazeminošu faktoru."
Ticot, ka Jums nav vienalga, kādā vidē dzīvos nākamās paaudzes, Jūrmalas Aizsardzības biedrība aicina Jūs, Zatlera kungs, un Jūs, Godmaņa kungs, kā arī tās valsts un pašvaldību institūcijas, kuru pienākumos ir rūpēties par Latvijas vidi un cilvēkiem, nepieļaut minētā kvartāla Lielupes kreisajā krastā nepārdomātu attīstību un palīdzēt saglabāt Jūrmalas pamatvērtības. Šīs ir tās vērtības, kuras mūs saista ne tikai ar Baltijas jūras reģiona, bet ar visas Eiropas tautām un valstīm.
Mēs atbalstām sabiedriskās kustības Ikšķilē, Baldonē, Pāvilostā, Rīgas Mežaparkā, Daugavas kreisajā krastā, Bolderājā un visur citur Latvijā un aicinām arī Jūs ieklausīties visu to Latvijas iedzīvotāju balsīs, kuriem patiesi rūp mūsu valsts nākotne un kuri iestājas pret investoru alkatību, politiķu pērkamību un speciālistu gatavību pakalpot savam ērtumam, ne godam un profesionālajai stājai.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības valde:
Gundars Zaļkalns,
Anna Žīgure,
Rihards Pētersons,
Rūta Vinķele,
Uldis Kronblūms