Jau rakstīts, ka 2003.gadā valsts austrumu provincē saasinājās attiecības starp vietējiem iedzīvotājiem un «arābisko» centrālvaru galvaspilsētā Hartūmā. Prasības pēc lielākas pašnoteikšanās Darfūrai al-Bašīrs asiņaini apspieda, galvenokārt laižot darbā paramilitāros Janjaweed kaujiniekus. Lēš, ka līdz arvien vēl trauslajam pamieram 2006.gada maijā viņu teroram par upuri krituši vairāk nekā 300 000 cilvēku, vēl 2,5 miljoni kļuvuši par bēgļiem paši savā valstī.
Tagad tiesnešu kolēģijai, kurā bez A.Ušackas ir arī Akūa Kuenjehija (Gana) un brazīliete Silvija Šteinere, jāizlemj, vai Starptautiskā krimināltiesa pirmo reizi savā vēsturē pieprasīs apcietināt vēl amatā esošu valsts galvu.
Hāgas tiesas kompetencē ir «smagākie noziegumi, kas skar starptautisko kopienu tās kopumā» — genocīds, noziegumi pret cilvēcību un kara noziegumi, kamēr vien pret tiem nevēršas nacionālā tiesvedība. Starptautiskā krimināltiesa ir patstāvīga institūcija, taču tā līguma ietvaros sadarbojas ar Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO).
Tieši no Ņujorkas gan šobrīd manāms zināms spiediens uz SKT. Ziņu aģentūra dpa vēstī, ka L.Moreno-Okampo vēl nebija pavēstījis par savu nodomu pieprasīt al-Bašīra apcietināšanu, kad ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns franču laikrakstam Le Figaro paskaidroja, ka apsūdzība pret Hartūmas diktatoru «varētu iedarboties negatīvi uz miera uzturēšanu Sudānā».
A.Ušacka un abas viņas kolēģes tagad gan var izlemt, vai sekot galvenā apsūdzētāja pieprasījumam, to noraidīt vai grozīt. Taču, pat ja viņas piekristu aresta orderim, līdzekļu tā izpildīšanai SKT rīcībā nav. Visbeidzot arī tagad tik piesardzīgās Apvienotās Nācijas iespējamu lietu pret al-Bašīru var likt pārtraukt jebkurā brīdī un gadiem ilgi.
Genocīdā vainotais Sudānas prezidents jau paziņojis, ka visi pret viņu vērstie pārmetumi esot «meli» un viņš Starptautisko krimināltiesu vispār neatzīstot. Plašsaziņas līdzekļi vēstī, ka uz Hāgas tiesnešu lēmumu varētu būt jāgaida vairāki mēneši.