Tihonovs: līdzdalība likumdošanā — tikai izredzētajiem?

X). Izskatās, ka likumu "taisīšana" šajā valstī dažiem laikam taču šķiet izredzēto — īstu patriciešu — privilēģija. Jāatzīst, ka es patiešām tā vietā, lai mājās virtuvē paklusām burkšķētu un pukotos par lietām, kas notiek greizi, savu viedokli paužu publiski un izmantoju arī demokrātiskā valstī pastāvošas tiesības to paust atklāti. Tai skaitā arī Saeimas apakškomisijā — tieši tāpat kā vairāki citi dažādu jomu speciālisti, kuri ir piedalījušies sēdēs. Un nekādi nevaru piekrist aicinājumiem, kuru būtība ir — nedrīkst ļaut Tihonovam un visādiem tur citiem plebejiem runāt par likumdošanu. Piedodiet, bet kur gan citur vēl runāt par likumdošanu, ja ne Saeimā? Loģika, kas no fakta, ka esmu apmeklējis Saeimu, ģenerē secinājumu, ka esmu "ķēķa likumdevējs", labākajā gadījumā ir greiza. Vai tad Saeima, kur arī komisiju un apakškomisiju sēdes ir atklātas, būtu tas ķēķis?! Un kur tad man būtu jāizsaka savs viedoklis par jautājumiem, kas sāpīgi ne tikai nozarei, lai šī vieta tiktu uzskatīta vismaz par priekšistabu? Protams, ne jau visi ir čaklie žurnālisti, kas katru dienu ir Saeimā un pārzina tur notiekošo. Taču, pirms ķerties pie birku kāršanas, būtu lietderīgi zināt, ka komisiju un arī apakškomisiju sēdes, ja to vadība nav lēmusi citādi, saskaņā ar Kārtības ruļļa 159.pantu ir atklātas un tajās drīkst piedalīties visi. Cita lieta, ka likumu pieņemšana ir deputātu darbības lauciņš, taču iespējami kvalitatīva likuma pieņemšanai arī viņiem der zināt dažādus viedokļus un argumentus. Savu viedokli esmu paudis publiski un labprāt uzklausīšu arī pretējus argumentus. Piemēram, uzskatu, ka iecere Kriminālprocesa likuma grozījumos ieviest jauninājumu, kurš paredz par pierādījumu uzskatīt ne tikai liecību, bet arī aptaujas kārtībā iegūtu informāciju, apdraud cilvēktiesības un nav savienojama ar objektīvu izmeklēšanas rezultātu iegūšanu. Nevar piekrist grozījumu projektam, ka personai, kura īsteno aizstāvību, vairs nebūs tiesību pieteikt noraidījumu tulkam un speciālistam, ja šādas personas ir personiski ieinteresētas rezultātā vai ir apstākļi, kas procesā iesaistītām personām pamatoti dod iemeslu izskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt. Nav iespējams atbalstīt arī ieceri, ka turpmāk apcietinājuma pamats varēs būt spēkā nestājies pirmās instances tiesas notiesājošs spriedums. Mēs zinām, cik bieži tiek atcelti rajonu tiesu spriedumi, taču tagad jārēķinās, ka turpmāk apcietinājuma pamats varēs būt šāds, piemēram, rajona tiesas spriedums, kas nemaz nebūs stājies spēkā, bez jebkādiem citiem papildkritērijiem. Tāpat, manuprāt, personai jābūt tiesībām iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par tiesībsargu pieļautajiem pārkāpumiem, veicot kratīšanu. Kāpēc gan gadījumos, kad kratīšanas laikā pieļauti nopietni pārkāpumi, cilvēkam tiek liegtas tiesības sūdzēties tiesai, atstājot tikai formālo tiesību sūdzēties kratīšanas veicēju priekšniecībai? Uzskaitījumu varētu turpināt, taču tā jau būtu cita saruna, kas prasa gan juridiskās zināšanas, gan situācijas izpratni, gan vēlmi izprast. Vieglāk taču nediskutēt pēc būtības, bet cilvēkus sadalīt pareizajos un nepareizajos, kuriem tad arī būtu vēlams aizbāzt muti. Lai iznāktu pārliecinošāk, bez jelkādiem argumentiem iespējams vēl paziņot, ka tas tur nepareizais turklāt ir saistīts ar kādu partiju, kas pats par sevi jau šķiet pamats šo cilvēku "turēt un nelaist". Esmu domājis, kāpēc divus mēnešus apakškomisijā konstruktīvi ritēja projekta apspriešana, kur kādu reizi arī man ļāva paust viedokli, bet pēc tam daži deputāti pēkšņi attapās gluži kā no letarģiska miega un sašutumā sāka interesēties — kurš vispār viņu pie mums ielaida? Diemžēl ne ar ko citu kā ar Bankas Baltija (BB) lietu, kurā es pārstāvu JL dibinātājam, toreiz Latvijas Bankas (LB) prezidentam pretējo pusi — apkrāptos noguldītājus, kuri sāpīgi cieta bankas bankrotā un pazaudēja savus ietaupījumus, es to nespēju izskaidrot. Kā zināms, 22.oktobrī tika publiskota informācija, ka ir pārsūdzēts Augstākās tiesas spriedums BB krimināllietā. Tas, visticamāk, nozīmē, ka jau nākamgad būs jāatsākas BB likvidatoru prasības izskatīšanai pret LB par 185,6 miljonu latu piedziņu. Un, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā un Saeimas vēlēšanām vēl pēc gada, JL acīmredzot grib nodrošināties ar veco labo latviešu tradīciju par savlaicīgu ragavu taisīšanu vasarā.