Par ētikas vadlīnijām valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kas iesaistās politiskajā darbībā, pirmdien spriedīs Ministru kabineta komitejā.
Valdīniju mērķis ir nodalīt valsts un pašvaldību pārvaldes amatpersonu amata pienākumu pildīšanu no to politiskās darbības, kā arī noteikt amatpersonu profesionālās ētikas principus. Īpaši strikti vadlīnijas jāievēro priekšvēlēšanu periodā un aģitācijas laikā.
Dokumentā paredzēts valsts pārvaldes resursu nepamatotas izmantošanas aizliegums. Tas nozīmē, ka resursus "nav pieļaujams izmantot politiskiem mērķiem, izņemot gadījumus, ja to atļauj normatīvie akti". Par piemēru TM min aizliegumu izmantot valsts resursus partijas darbības nodrošināšanai, priekšvēlēšanu aģitācijai, vēlēšanu kampaņai.
Politiska amatpersona nedrīkst izplatīt informāciju par partiju vai politisku amatpersonu, izmantojot valsts resursus, kā arī darba laikā izmantot iestādes darbiniekus, lai, piemēram, gatavotu aģitācijas materiālus vai izstrādātu priekšvēlēšanu programmu. Arī politiskā amatpersona nedrīkst savu darba laiku izmantot partijas lietām.
Vadlīnijas arī aicina amatpersonas amata priekšrocības neizmantot savas politiskās karjeras sekmēšanai, piemēram, amatpersonai, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, jāatturas no liela daudzuma apbalvojumu, atzinību vai godalgu piešķiršanas, amatpersonas padotībā esošu iestāžu biežākiem apmeklējumiem, kā arī jāizvairās liegt vai kavēt politiskajam konkurentam saņemt pareizu informāciju.
Amatpersonai arī nebūtu ieteicams manipulēt ar informāciju, kas ir tās padotībā esošu vai ar sfēru saistītu institūciju rīcībā. Vadlīnijās arī pieminēts, ka nedrīkst izmantot amatu, lai gūtu labumu savai partijai, piemēram, lūgt dāvanas.
Dokumentā arī ieteikts amatpersonai priekšvēlēšanu laikā izvairīties no publiskiem pasākumiem.
Savukārt, komunicējot ar masu medijiem, jāievēro vairāki pamatprincipi: nav ieteicams izmantot, tostarp netieši, savas partijas logo, krāsas vai citus simbolus un izcelt savu partiju vai tās biedrus, neatteikties atbildēt uz jautājumu par to, kad amatpersona uzstājas kā politiķis un kad kā pārvaldes amata pienākumu veicējs, nevienoties ar masu medijiem par izdevīgu jautājumu uzdošanu vai neizdevīgu jautājumu neuzdošanu.
Vadlīnijas arī noteic pārvaldes un politiskas amatpersonas sadarbību, kā arī pārvaldes amatpersonas iesaistīšanos politiskajā darbībā.
Piemēram, piesardzība jāievēro, publiski paužot uzskatus par to politisko amatpersonu, kuras padotībā pārvaldes amatpersona atrodas, lai neietekmētu iespējas sadarboties ar politisko amatpersonu. Pārvaldes amatpersona var paust kritizējošākus politiskos uzskatus, ja pārvaldes amatpersona pārstāv arodbiedrību vai nevalstisko organizāciju, tomēr tādā gadījumā pārvaldes amatpersonai jānodala šāda darbība no pārvaldes amata pienākumu izpildes un jānorāda, kuru organizāciju vai institūciju pārvaldes amatpersona pārstāv.
Jau vēstīts, ka valdība septembra vidū atbalstīja likumprojektu, paredzot, ka valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums ievērot politisko neitralitāti. Pašlaik likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu, bet tikai paredz, ka ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai valdībai.