"Turpināsim darbu," pēc dokumenta parakstīšanas sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības veidošanas sarunas turpināsies ar diskusijām par politisko spēku atbildības jomu sadalījumu. Uzreiz pēc tam partijas sāks darbu pie valdības deklarācijas.
Sadarbības memorandā politiskie spēki pauž gatavību "uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību".
Ar memoranda noslēgšanu JV, AS un NA apņemas īstenot efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu sabiedrības interesēs līdz 14.Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Partijas parakstītajā dokumentā apliecina gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību, kā arī vienoties par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību.
Kā valdības darbības pamatprincipi noteikti proporcionalitātes princips attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu koalīcijas sadarbības sanāksmēs, pēctecības princips iepriekšējās valdības iesākto reformu pilnveidošanā un turpināšanā, kā arī solidāras atbildības princips par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.
Memorandā noteikti vairāki valdības kopīgi sasniedzamie prioritārie mērķi, tajā skaitā, iestāties par saliedētu un vienotu Latvijas tautu, kuras pamatu veido latviešu valoda, kultūra un vienota vēsturiskā atmiņa, kā arī uzlabot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas.
Tāpat paredzēts stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību un realizēt ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfijas veicināšanai, kas vērsta uz pārdomātu pakalpojumu sniegšanu bērniem un vecākiem, balstoties uz principu "bērns centrā" un novēršot bērnus audzinošo ģimeņu nokļūšanu nabadzības riska zonā.
JV, AS un NA vienojušās konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī iestāties par stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat panākta vienošanās ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023.gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027.gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Plānots arī palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, 2026.gadā tam sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no IKP, izstrādāt un ieviest efektīvu krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības organizācijas sistēmu, turpināt valsts ārējās robežas izbūvi un nostiprināšanu.
Dokumentā pausta apņemšanās turpināt atbalstīt kultūru kā vienu no nacionālas valsts stūrakmeņiem. Tāpat noteikts, ka valdība balstīsies uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērojot valsts varas dalīšanu. Tiks nostiprināts tiesiskums un demokrātiskās vērtības, īstenojot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi pildot Satversmes tiesas un citu tiesu spriedumus.
Politiķi vienojušies meklēt kopsaucējus, lai uzlabotu ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību neatkarīgi no tā dzimuma, vecuma vai citām sociālām pazīmēm.
"Veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību valsts valodā, turpināt skolu tīkla kārtošanu, nosakot kritērijus izglītības iestādēm, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā," paredz memorandā paustās apņemšanās. Trīs partijas vienojušās arī nodrošināt dinamisku zinātņu, universitāšu un starptautiski konkurētspējīgas augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību, palielināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kopējam pētniecības un attīstības finansējumam sasniedzot 1,5% no IKP.
JV, AS un NA arī solās "ieviest augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās", kā arī vērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi. Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru nolemts paturēt valsts kontrolē. Reizē atsevišķos gadījumos, ja tas būs nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, tikšot izmantoti tādi finanšu instrumenti, kas sekmē tautsaimniecības attīstību.
Topošās koalīcijas partneri arī vienojušies "turpināt uzlabot un pabeigt" Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā. Tāpat nolemts sekmēt Rīgas un tās metropoles konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, kā arī ieguldīt līdzsvarotā reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.
Attiecībā uz tautsaimniecību, topošā koalīcija ir apņēmusies veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu. Tāpat politiķi ir vienojušies attīstīt vidi, kas būtu piemērota augstas pievienotās vērtības un augstas produktivitātes uzņēmējdarbības un eksportspējas izaugsmei. Reizē būtu jāpilnveido un jāvienkāršo tos procesus valsts un pašvaldību pārvaldē, kas ir būtiski investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai.
Kā norādīts memorandā, partijas vēlas panākt būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos, izveidojot tādu nodokļu režīmu, kas būtu ilgtspējīgs un atbalstītu dzīvesstila ienākumu gūšanas veidus, vienlaikus saprātīgi sekmējot personas sociālo apdrošināšanu.
Politiķi ir apņēmušies arī nodrošināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, palielinot ražošanas jaudas un neatkarību no dabasgāzes, maksimāli piesaistot privātā kapitāla investīcijas, attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tai skaitā turpinot Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību uz valstij un pašvaldībai piederošām zemēm un Latvijas teritoriālajos ūdeņos un sekmējot energokopienu veidošanos.
Topošās koalīcijas partneri ir vienojušies izveidot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Skultē, kas "pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības", izvērtēt tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, taču neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm.
Savukārt veselības jomā memorandā ir iekļauta vienošanās uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, kā arī, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.
Valsts pārvaldību esošo resursu ietvaros jāpilnveido, iedibinot elastīgus horizontālās sadarbības mehānismus, norādīts memorandā.
Tāpat JV, NA un AS vienojušās izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, kas atbild par klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešanu.
Par nodarbinātības politiku kā atbildīgo ministriju būtu jānosaka Ekonomikas ministriju, bet par bērnu atbalsta politiku - Labklājības ministriju, atzīmēts sadarbības memorandā.
Tāpat politiķi ir vienojušies noteikt vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku.
Politiskie spēki apņemas pēc memoranda parakstīšanas izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, kurā tiks izvērstas un paplašinātas memorandā minētās prioritātes un valdības darāmie darbi, norādīts memorandā.
Valdības deklarācija ietvers izvērstu mērķu detalizāciju, aptverot visus būtiskos valdības darāmos darbus.
Ziņa papildināta