Nekas šobrīd nekavē veidot valsts olimpisko kustību saskaņā ar brīvas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Ir saprotams, ka nacionālās olimpiskās komitejas ir neatkarīgas savā rīcībā un katrā ziņā tās nedrīkst būt pakļautas varas diktātam. Tomēr, noklausoties Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta Aldoņa Vrubļevska intervijas pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm Latvijas radio un televīzijā, man radās sajūta, ka cienījamais Vrubļevska kungs pārāk ilgi uzkavējies totalitārajā Ķīnā un pazaudējis izpratni par lietu kārtību demokrātiskā valstī. Radiointervijā starp vārdiem bija jūtams tāds neliels aizkaitinājums un tika izteikts viedoklis, ka LOK pati izvēlas, ko aicināt un ko neaicināt kā viesus uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Nevienam taču neesot pienākums ar saviem kaimiņiem saskaņot uz dzimšanas dienu aicināmo viesu sarakstu. Varu tikai piekrist — ja totalitāras valsts olimpiska komiteja pēc tikai sev vēlamiem ieskatiem kādam dala viesu kartes uz olimpiskajām spēlēm, tad tā laikam varētu būt tikai šīs komitejas iekšēja lieta. Tomēr man kā nodokļu maksātājam nav vienalga, kur valsts pārvalde tērē manu nodokļu naudu. Un varu teikt, ka esmu gandarīts par to, ka arī mana nodokļu daļa kaut nedaudz, bet ir bijusi pamatā mūsu sportistu olimpiskajiem panākumiem. Bet, manuprāt, tiktāl, cik LOK tērē nodokļu maksātāju naudu, tai ir pienākums rēķināties ar sabiedrības viedokli. Un sabiedrībai ir tiesības prasīt no LOK gan cieņu pret sevi, gan atklātības, caurspīdīguma un taisnīguma principu ievērošanu LOK darbībā. Katrā ziņā domāju, ka Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis vai Uļjana Semjonova būtu daudz vairāk pelnījuši saņemt olimpiskās brīvbiļetes nekā bijušā premjera radinieki. Taču, ja LOK līdz nākamajām spēlēm nespēj pati noformulēt savas izvēles kritērijus, galu galā varbūt taisnīgāk šādu divu brīvbiļešu sadali varētu veikt kaut vai nacionālā hoplītu skrējiena veidā. (Uzziņa no vikipēdijas: hoplītu skrējiens — divu stadiju distance, kas jāveic pilnā hoplīta uzkabē, t.i., bruņucepurē, kājsargos, ar vairogu un šķēpu. Ieviests kā sacensību disciplīna 65.olimpiskajās spēlēs 520.g.p.m.ē.). Ja olimpiskā komiteja sevi pasludina par neatkarīgu no lielas sabiedrības daļas, varbūt lielai sabiedrības daļai ir iespējams prasīt sev labāku olimpisko komiteju?
Totalitārais olimpisms
Esmu sporta līdzjutējs jau vairāk nekā 30 gadu. Ne tik tālā pagātnē vēl šķiet mūsu TTT zelta panākumi, Rīgas Dinamo hokejistu slavenās uzvaras pār Maskavas ACSK, Jāņa Lūša un Daiņa Kūlas augstie sasniegumi un daudzu citu mūsu sportistu slavas stundas. Vissaviļņojošākie brīži ir piedzīvoti tad, kad atjaunotās brīvvalsts sportisti ir iesoļojuši olimpiskajā arēnā ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu un par godu uzvarētājiem skanējusi valsts himna.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.