TP iniciatīvai mazākums

TP plānam pieņemt Satversmes grozījumus, lai dotu tiesības Saeimai pašai sevi atlaist, nav divu trešdaļu deputātu atbalsta, kas nepieciešams Satversmes grozījumu pieņemšanai. Taču, būtiski nemainoties valdošo partiju politikai, visticamāk, no pirmstermiņa vēlēšanām izvairīties būs grūti. Ja šo procedūru rosina prezidents, tad tā ir ilgāka. TP līderis Mareks Segliņš uzskata, ka "tas ir jādara nekavējoties un to var izdarīt ātri, tikai pašai Saeimai sevi atlaižot". Pirmdien, kad paredzēta vēl viena koalīcijas un prezidenta tikšanās, TP valde plāno apstiprināt Satversmes grozījumu redakciju. Grozot pamatlikumu, var paredzēt tiesības sevi atlaist arī pašai Saeimai. Pērn deputāti par to diskutēja Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisijā, Dienai atgādināja komisijas bijusī vadītāja Solvita Āboltiņa (JL). Taču tad saredzēja vairāk risku nekā ieguvumu — tas arī dotu iespēju valdošajam vairākumam sev izdevīgā brīdī sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Uz jautājumu, vai JL varētu balsot par TP iniciatīvu, S.Āboltiņa atbildēja: "Mēs neesam to apsprieduši, bet drīzāk — nē." Pamatlikuma izmaiņas Saeimas sēdē var izskatīt, ja tajā ir reģistrējušās divas trešdaļas jeb 67 deputāti. Tā grozījumu apspriešanu varētu bloķēt arī nereģistrējoties. Satversmes izmaiņas nevar pieņemt paātrinātā procedūrā, un to izskatīšana trīs lasījumos prasītu laiku līdz diviem mēnešiem. Juristu pirmajā reakcijā uz TP piedāvājumu parādījušās šaubas, vai Saeima var pati sev saīsināt pilnvaru laiku, proti: vai pati sevi varētu atlaist Saeima, kura pieņēmusi to paredzošos grozījumus. TP idejai nav arī partneru atbalsta. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidri pateica, ka ZZS balsotu pret šādiem grozījumiem. Taču tieši ZZS dotie mājieni, ka, paredzot Saeimas atlaišanu, ZZS vairs nebalsošot par grūtiem lēmumiem, bija mudinājusi TP rīkoties. Arī premjera pārstāvētās LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš nesola atbalstu TP iniciatīvai, uzskatot, ka ir jāmeklē risinājumi, lai vispār nebūtu jārīko pirmstermiņa vēlēšanas. "Latvija tagad nevar atļauties dzīvot haosā," sacīja A.Bērziņš, atgādinot referenduma un arī jaunu vēlēšanu izmaksas, kas lēšamas vairākos miljonos latu. Kad Saeima ir atlaista, Valsts prezidentam ir jārosina grozījumi budžetā, paredzot līdzekļu samazinājumu kādām grupām, lai nodrošinātu jaunas vēlēšanas. A.Bērziņš paredz, ka izmaiņas budžetā, kas prasītu naudas samazināšanu skolotājiem vai kādai citai grupai, būs grūti pieņemt, jo jau būs sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. No jaunām vēlēšanām varētu izvairīties, ja partijas būtu gatavas izpildīt prezidenta dotos uzdevumus. ZZS nekurnēdama ir gatava to darīt, līdzīgi kā TB/LNNK piedāvājot arī paplašināt valdības koalīciju, bet LPP/LC un TP par to runā rezervētāk. "Mēs tomēr bijām toleranti pret prezidentu, bet tagad nejūtam viņa atbalstu grūto uzdevumu veikšanā. Tā vietā mūs spiež pazemoties," atzina TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš gan piektdien nebija Latvijā, un radās iespaids, ka nezina — TP līderis Mareks Segliņš sarunā ar V.Zatleru tieši un diezgan daudz bija pateicis, ko par prezidentu domā, ieslīgstot personiska rakstura detaļās, liecina neoficiāla informācija. M.Segliņš Dienai atzina, ka sarunā ar prezidentu bijis ļoti atklāts. LPP/LC frakcijas vadītājs A.Bērziņš arī uzskata, ka prezidents nevar neko Saeimai uzdot, bet viņam ir iespēja iesniegt likumdošanas iniciatīvas. A.Bērziņš nevarot izpildīt prasību likumā liegt deputātiem mainīt politisko piederību, jo "tāda prakse ir tikai Ziemeļkorejā un Nigērijā" un neatbilst tam, kā demokrātija funkcionē pasaulē. Taču kā LPP/LC, tā TP darba kārtībā varētu būt atsevišķi prezidenta minētie uzdevumi, ieskaitot Satversmes grozījumus un Saeimas vēlēšanu likumu. Pašlaik TP ar savu iniciatīvu ir mazākumā, bet iespaids, ka tā grib izvairīties no prezidenta doto uzdevumu izpildes, var negatīvi atsaukties uz partiju. Prezidents aicināja nekavēties arī ar KNAB vadītāja iecelšanu, bet, zinot TP īpašo attieksmi pret KNAB, tās rīcību var iztulkot arī kā vēlmi maksimāli ilgi atstāt iestādi bez vadības. To M.Segliņš noraidīja, taču risinājumu redz nevis konkursā, bet augstas policijas vai prokuratūras amatpersonas virzīšanā uz amatu.