Šo neizpratnes iemeslu sauc par jūras novērošanas sistēmas radiotehnisko posteni, kas dzīvē nozīmē 60-70 metru augstu torni, kas aprīkots ar jūras novērošanas radiolokatoru, videosistēmu, infrasarkanajiem un siltuma sensoriem. Vajadzīga ierīce, kādu visgarām mūsu jūras robežai būs pavisam trīspadsmit. Tomēr, lai tā notiktu, ļaujot pabeigt NATO apgādes un uzturēšanas aģentūras īstenoto, aptuveni 13 miljonus latu vērto projektu un uzbūvētu visus 13 torņus, tagad vajadzīga vairs tikai Mērsraga domes piekrišana, kas nevēlas piešķirt atļauju novērošanas sistēmas izveidošanai balto smilšu pludmalē. Savas pozīcijas aizstāvēšanai domes vadība norāda uz tūrisma vides iekopšanu šajā vietā, aizmirstot, ka vēl pirms novada atdalīšanās jā vārdu aizsardzības resoram devusi Rojas dome. Arī to, ka torni paredzēts būvēt uz AM valdījumā esošas zemes, kuras lielums ir aptuveni 1/3 hektāra, bet pats objekts aizņemšot 50X50 metrus. Mērsraga dome norāda, ka neiebilst pret projektu, vienīgi vēloties tā pārnešanu uz ostu. Līdzīgi rīkojusies arī Roja, kas panākusi torņa būvēšanu pie ostas. Mērsradznieku ierosinājums ir vērā ņemams, taču sālīts pasākums. Lai novērošanas sistēmu pārvietotu par kilometru tālāk, jāmaksā pāris simti tūkstoši latu. Šādas summas AM nav, un beidzies laiks, kas paredzēts visu torņu uzbūvēšanai. Vilcināšanās var sagādāt valstij neplānotus izdevumus.Jāpiekrīt AM, ka projekta militāro nozīmīgumu krietni vien pušu sit tā civilā vērtība. Un to jau ir novērtējuši daudzu citu jūras pašvaldību vadītāji, jo visā jūras piekrastē netrūkst zvejnieku, burātāju un citu atpūtnieku. Lūk, traģisks piemērs par torņa būvēšanu Apšuciemā, kura celtniecība drīz tiks uzsākta. AM saņēmusi vēstuli no vecākiem, kuru dēls nesen pazudis jūrā. Bez viņiem lūgumu turpināt pazudušā jaunā vīrieša meklēšanu parakstījuši 130 citi Apšuciema iedzīvotāji, no kuriem 30 vēl pērn iebilduši pret novērošanas torņa celtniecību. Iespējams, puisis būtu atrasts, ja arī Apšuciems iepriekš līdzīgi Mērsragam nebūtu iebildis pret novērošanas sistēmu un tā darbotos.Nenostājoties pret Mērsraga vadības centieniem attīstīt kāpu zonā pievilcīgas atpūtas iespējas, jāaicina abas puses uz apspriešanos valdībā, jo novērošanas sistēma ir valsts līmeņa projekts, kurā nedrīkst palikt nenosegts melnais caurums.
Trīspadsmitais tornis
Latvijas kartē ar mērogu 1:400 000 no Mērsraga līdz Rīgai ir mazāk par vienu sprīdi, bet dabā tie ir 95 kilometri. Neliels attālums, taču, iepazīstoties ar pamatīgi gruzdošo konfliktu starp Aizsardzības ministriju un Mērsraga domi, šķiet, ka līdz galvaspilsētai ir vismaz daži tūkstoši kilometru - tik niecīga vēlme atrisināt nopietnu problēmu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.