"Kavēti maksājumi ir, piemēram, "Rīgas siltumam", "Latvenergo". Kāpēc neviens par to neuztraucas?" Tverijons retoriski vaicāja, norādot, ka patērētāju tiesības būtu jāaizstāv arī tad, ja dažu parādnieku dēļ visai mājai atvieno siltumu. "Kāpēc tik liela uzmanība pievērsta kredītdevējiem, ja kredīta izsniegšana ir tāds pats pakalpojums no patērētāja viedokļa kā siltuma saņemšana?" Tverijons jautāja.
Viņš atzina, ka pašreizējo sūdzību skaita pieaugumu, kas saistītas ar kredītu līgumu nosacījumiem un kredīta devējiem, no vienas puses, radījusi ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, taču, no otras puses, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā nereti vēršas arī tādi cilvēki, kuri nepamatoti apelē pie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma.
"Vienā grozā ir samesta problemātika, kas izriet no tā, ka zūd robeža, kur ir patērētājs un kur - uzņēmējs," Tverijons pauda un paskaidroja, ka Latvijas apstākļos ļoti daudzi pilsoņu nodarbojas ar nereģistrēto uzņēmējdarbību. Viņš klāstīja, ka šādi cilvēki sevi ikdienā dēvē par uzņēmējiem, taču, kad rodas problēmas ar kredītu atmaksu, pēkšņi kļūst par patērētājiem un norāda uz to, ka nav sapratuši līgumus, piespiesti tos parakstīt un tamlīdzīgi.
Tverijons akcentēja, ka cilvēki rīkojas bezatbildīgi arī attiecībā uz galvojumu. "Kad vīrs un sieva guļ vienā gultā, tad ir ģimene. Kad vajag pildīt saistības, tad viņi saka - mums taču laulību līgumā manta ir nošķirta, katrs atbild par savu," viņš pavēstīja.
Pēc Tverijona domām, vēl viens jautājums, kas rada papildu problēmas, ir patēriņa kredītu un hipotekāro kredītu "mešana vienā katlā". Viņš minēja, ka attiecībā uz patērētājiem runa var būt tikai par patēriņa kredītiem. Turklāt Eiropas Savienības direktīva definē, kas dēvējams par patēriņa kredītu, tostarp par patēriņa kredītu neuzskatot hipotekāros kredītus. "Pie mums Latvijā tā nav," norādīja asociācijas vadītājs.
Viņš pastāstīja, ka banku sadarbība ar klientiem attiecībā uz patēriņa kredītiem ir laba, taču, ja ir runa par sūdzībām, kas saistītas ar hipotekāro kredītu procentu likmju maiņu, jāņem vērā, ka nekur pasaulē nav tādas situācijas, ka bankas procentu likme hipotekārajam kredītam 20 gadu nemainās.
"Tā putra ir savārījusies, jo tad, kad pieņēma Patērētāju tiesību aizsardzību likumu, mēs kā asociācija skatījāmies no malas. Tāpēc pareizākais variants ir steidzami izstrādāt likumu par hipotekāro kreditēšanu, lai nošķirtu to no patēriņa kredīta," Tverijons uzskata.
Viņš pastāstīja, ka, piemēram, Norvēģijā bankai ir tiesības vienpusēji divas reizes gadā mainīt procentu likmes hipotekārajam kredītam, ņemot vērā reālās resursu cenas. "Nekur pasaulē nedabūsiet, ka 20 gados likme nemainās. Jāņem vērā finansiālā situācija valstī un cenas," Tverijons piebilda.
Viņš arī uzskata, ka būtu jāizveido institūcija, kas vāc informāciju par to, cik daudz un kādas cilvēkiem ir saistības, kā arī par to, kā tās tiek pildītas, jo tas atvieglotu kredītdevēju darbu.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko savukārt atzina, ka banku pakalpojumu pārdošana Latvijā netiek uzraudzīta vispār. Viņš pauda, ka bankas, pat zinot, ka ienākumu cilvēkiem kļūst mazāk, terorizē iedzīvotājus ar nesamērīgām prasībām.
Gorenko aicināja bankas tomēr būt atsaucīgām un nākt pretī tiem klientiem, kuri iepriekšējos gados kredītus maksājuši godprātīgi, taču tagad to nespēj pilnībā izdarīt ekonomiskās situācijas dēļ. "Svarīgākais ir saglabāt cilvēku maksātspēju, nevis iznīcināt viņus," viņš teica.
Gorenko arī nepiekrita Tverijona paustajam, ka problēmas ar kredītu atmaksu ir pielīdzināmas norēķiniem par citiem maksājumiem. "Lai samazinātu elektrības rēķinu, cilvēks var mazāk dedzināt gaismu, taču kredīts jāmaksā jebkurā gadījumā," viņš sacīja.
Asociācijas vadītājs norādīja, ka sāk parādīties gadījumi, ka pēc tam, kad bankas cedējušas parādus parādu piedziņas firmai, administratīvā parāda piedziņa noved cilvēku arī pie pašnāvības un dažus no šiem gadījumiem asociācija centīsies arī pierādīt, lai pēc tam attiecīgi varētu ierosināt krimināllietu.
Kompānijas "MCB Finance Latvia" izpilddirektors Ģirts Freibergs, kurš diskusijā piedalījās kā nebanku kreditētāju pārstāvis, akcentēja, ka vienmēr ir pastāvējis mīts, ka bankas ir "lieliskas, baltas, pūkainas", jo tās taču tiek uzraudzītas, kā arī bankas ar mārketinga paņēmieniem šo mītu ir veiksmīgi kultivējušas.
"Bankas saka - ko jūs mums varat piesieties? Ko jūs tur lūrat? Mūs taču uzrauga," Freibergs norādīja, atzīstot, ka mīts par to, ka bankas ir pilnībā uzraudzītas, ir nepatiess. "Neviens neuzrauga, vai bankas pareizi vai nepareizi piemēro patērētāju tiesību aizsardzības normas. Finanšu tirgus un kapitāla komisijas pienākums ir nodrošināt, ka banku bilances ir tādas, kādām tām jābūt, ka banku kapitāls ir pietiekams un tamlīdzīgi," Freibergs teica.
Viņš klāstīja, ka lietderīga būtu arī nebanku kreditētāju licencēšana, ja vien tiktu izveidots reģistrs, kurā būtu iespējams apskatīt informāciju par cilvēku kredītsaistībām, tādējādi ļaujot pieņemt izsvērtu lēmumu, vai piešķirt kredītu klientam.
Pēdējā laikā, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā, arvien vairāk cilvēku rodas grūtības ar kredītu atmaksu. Vienlaikus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņem daudz sūdzību par banku rīcību, piemērojot netaisnīgus kredīta līgumu grozījumus. Pērn PTAC par kredīta devēju rīcību un netaisnīgiem līguma noteikumiem kopumā saņēma 106 iesniegumus, taču šogad līdz 20.maijam PTAC saņēmis jau 142 rakstveida iesniegumus.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzētu kredītņēmēju lielāku aizsardzību.