Ušakovs: valdošie biedē ar nacionālo kārti

Bīstamība ir tāda, ka pie tik ļoti zemiem sliekšņiem ir ļoti liela varbūtība, ka Latvijas valsts stabilitāte, kādu mēs to šobrīd pazīstam, faktiski tiek sagrauta. Jo nav nekādu problēmu vēlēšanās zaudējušiem politiskajiem spēkiem vai tiem, kas palika opozīcijā, savākt savu elektorātu, savākt parakstus un faktiski revidēt vēlēšanu rezultātus. Un rezultātā mēs nonāksim pie tā, ka Saeimas vēlēšanas būs kā minimums reizi divos gados un valdības mainīsies vēl biežāk, jo parlaments būs nespējīgs pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus, baidoties no atlaišanas procedūras uzsākšanas. Tad politiskajā ziņā mēs dzīvosim kā Itālijā, kur valdības un parlamenti brīžiem mainās biežāk nekā gadalaiki.

Otra bīstamība — vislielākais elektorāts šobrīd ir kreisajiem spēkiem un arī vislielākā aktivitāte ir nelatviešiem. Tas savukārt nozīmē, ka mēs ļoti riskējam nākošajā parlamentā vairākumā ieraudzīt kreisos spēkus. Tas, pirmkārt, nozīmē, ka varētu mainīties mūsu valsts politiskais kurss, otrkārt — mēs reāli iegūsim divvalodību un reālu divkopienu valsti. Un tie nav joki, ko es šobrīd stāstu, jo šobrīd kreisie politiķi pie jebkuras iespējas, pie jebkuriem likuma grozījumiem cenšas panākt otras valodas lietošanu un nepilsoņiem tādas pašas tiesības kā pilsoņiem.

Principiāli un faktiski — ja šajā sestdienā vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem nobalso par šiem Satversmes grozījumiem, tādā gadījumā nākošajā rītā mēs pamodīsimies pavisam citā Latvijā. Un tās Latvijas seja būs apmēram tāda, kā es jums nupat uzzīmēju. Šī ir tā reize, kad mēs nedrīkstam spēlēties ne ar mūsu valsti, ne ar mūsu valsts pamatlikumu.