"Liela auguma, platiem pleciem. Pati esmu ļoti maza, mums ir vismaz 25 centimetru auguma starpība. Viņš bija lielām acīm, izskatījās kā sazāļots. Nodomāju, ka skolā ieklīdis kāds svešs narkomāns," atceras Dace.
Puisis viņai tuvojās, nemitīgi atkārtodams: "Es tevi noduršu!", un bāza roku kabatā, it kā lai no tās kaut ko izņemtu. Dace piecēlās un atkāpās aiz soliem, bet jauneklis nāca klāt, grūstīdams un gāzdams galdus.
Viņa bija pārbijusies, šokā un bezspēcīga. Taču tad nāca glābiņš. Izdzirdis troksni, klasē ielūkojās kāds Daces franču valodas skolnieks no 11.klases. Skolotāja lūdza palīdzību. Puisis sāka runāt ar uzbrucēju, kurš tagad draudēja nogalināt arī viņu un "visus noduršot". Zēnam izdevās novērst draudētāja uzmanību. Kamēr tas skatījās uz vienu pusi, Dacei pa klases otru pusi izdevās aiziet līdz durvīm. Palīgs saķēra skolotāju, uzbrucēja neskartu, aiz rokas un izrāva ārā no telpas.
Draudētājs palika klasē viens un turpināja gāzt galdus. Kāda skolotāja izsauca policiju. Skolēni apskāva Daci, mierinādami, ka viss būs labi.
Noskaidrojās, ka uzbrucējs ir šīs pašas skolas 9.(korekcijas) klases skolnieks Julians Koroļovs. Korekcijas klasē franču valodu nemācās. Iespējams, tādēļ Dace viņu agrāk skolā nebija ievērojusi. Uzbrukuma dienā viņam bija 17 gadu, alkohola reibuma pakāpe — 2,37 promiles. Pēcpusdienā skolā ieradies it kā tādēļ, lai labotu atzīmi ģeogrāfijā, un bijis dusmīgs uz citu skolotāju. Dace ceļā gadījusies nejauši.
Janvārī Julians kļuva pilngadīgs. 7.aprīlī viņu notiesāja par huligānismu. Sods — brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti. Turklāt viņam jāsamaksā cietušajai skolotājai morālā kaitējuma kompensācija 500 latu. Spriedums vēl nav stājies spēkā.
Julians turpina apmeklēt skolu. Dace turpina mācīt franču valodu. Līdz šim brīdim viņi nav sarunājušies.
APKAUNOJOT SKOLU
Lai gan viss it kā ir beidzies, Dace tā nejūtas. Nākamajā dienā pēc notikušā Liepājas 7.vidusskolas direktore Inese Ferstere viņai atvainojusies par to, ka "kaut kas tāds skolā ir noticis", un sacījusi, ka skolnieks tiks izslēgts no skolas. "Bet pirmdien skolā viņš nāca pretī un smējās man sejā," atceras Dace. Direktore viņai paskaidrojusi, ka puisi tomēr izslēgt nedrīkst, jo viņš nav pilngadīgs, bet pamatizglītība ir obligāta visiem. Dace par skolēna uzbrukumu uzrakstīja iesniegumu policijai. Tāpēc lieta nonāca tiesā.
"Citi skolēni man prasīja, kas noticis. Biju pavisam sašļukusi. Izstāstīju, kā bija. Tad bērni paši aizgāja uz pilsētas avīzes redakciju to izstāstīt — un notikušais izskanēja visā valstī. Kāda skolas darbiniece man teica, ko es no sevis iedomājos — apkaunot skolu un skolas godu! Vai tiešām es esot tik stulba, ka neprotot tikt galā ar piedzērušos vīrieti? Tādu vajagot pažēlot un nomierināt. It kā es viņu ar varu būtu ievilkusi klasē," Dace atstāsta dzirdētos pārmetumus.
Viņai trūkstot pleca sajūtas skolotāju kolektīvā, atbalstu viņa sajūtot tikai no dažiem kolēģiem. "Bet skolēni visi mani atbalsta. Prasa, kā jūtos, nes šokolādi, grib parunāties. Mani skolēni ir ļoti jauki," saka Dace.
Šī Dacei ir pirmā darbavieta. Viņa nāk no Jelgavas, meiteni interesēja valodas, tādēļ viņa izvēlējās franču valodas skolotāja specialitātes programmu Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Pērn vasarā to absolvēja un sāka strādāt Liepājas 7. un 10.vidusskolā.
Darbs skolā viņai ļoti patīk. Izrādījies, ka jaunieši, Daces vārdiem, "ir tik brīnišķīgi". Franču valodu mācās motivēti skolēni.
MORĀLĀ KOMPENSĀCIJA
Tiesa spriedusi, ka Julianam jāsamaksā cietušajai skolotājai 500 latu morālā kaitējuma kompensācija. Dace uzskata, ka viņa nav prasījusi nevienu lieku santīmu. Pēc notikušā viņa konsultējusies ar juristu, apmeklējusi psihologu, viņai vajadzēja lietot zāles.
Tiesai Julians sacījis, ka nožēlo nodarīto. Taču tieši skolotājai viņš nav atvainojies. "Man ir nodota atvainošanās vēstule, kuru it kā rakstījis viņš. Tā uzrakstīta tik labā latviešu valodā, diez vai pat latviešu skolēni tā spētu." Dace ir pārliecināta, ka vēstule Julianam nodiktēta, "lai būtu kaut kas, ko pievienot tiesas materiāliem". Viņasprāt, puisis patiesībā nevis nožēlo, bet gan jūtas kā liela zvaigzne, "no kuras visi baidās".
"Es to redzu skolā," saka Dace.
Ja tiesas spriedums stāsies spēkā, Julianam būs jāpiedalās probācijas programmās. Visticamāk, būtu jāārstēja no apreibinošu vielu atkarības un jāmācās "pilnīga attiecību veidošana", pieļauj Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe.
Dacei par tiesas spriedumu īsta gandarījuma nav, lai gan viņa apzinās, ka smagāks tas nevarēja būt puiša nepilngadības dēļ. Viņa liktu vainīgajam "tīrīt Liepāju". Visnepareizākais viņai šķiet tas, ka viņam — uzbrucējam — un viņai — upurim — ir katru dienu jāsatiekas. Ka viņš staigā kā uzvarētājs. Vai no skolas būtu jāaiziet viņai — cietušajai? Viņa to nedomā darīt.
Skolas direktore I.Ferstere saka: "Mans viedoklis — Julians ļoti nožēlo notikušo. Viņa uzvedība ir mainījusies, nekādu pārkāpumu vairs nav bijis. Viņš apmeklē skolu, un viss ir kārtībā. Pedagogu kolektīvs viss — izņemot divus skolotājus — nobalsoja par to, ka viņš jāatstāj skolā. Var jau arī samīdīt un izsvītrot no dzīves. (..) To grib izdarīt arī prese — skolu novest līdz kapam, jo pusgadu jau tā ir kā zem lupas." Direktore vēl turpina: "Es tieši tā arī domāju, ka skolotājai šo skolēnu ir nepatīkami satikt, es viņai jūtu līdzi, bet es šo jautājumu nevēlos komentēt."
Skolas sociālais pedagogs rosinājis Daci aprunāties ar Julianu.
"Es negribu. Es atteicos. Man ir grūti un nepatīkami viņu katru dienu un katru starpbrīdi redzēt skolā. Vai es esmu viņam piedevusi? Lai Dievs viņam piedod. Es joprojām negribu un nevaru viņam paskatīties acīs," saka Dace. "Es varu tikai teikt — katram cilvēkam ir jācīnās par sevi, savām tiesībām un jābūt drosmīgam. Es nezinu, vai esmu tāda. Bet vajag censties tādai būt.".