Vai biznesa plāns ar premjera parakstu?

Ģimenes galva, kam tuvas attiecības ar zaļo pūķi, pārrodas mājās un paziņo, ka turpmāk ģimenes budžets būs ierobežots. "Vai tas nozīmē, ka tu mazāk dzersi," jautā mazais dēlēns. "Nē, tas nozīmē, ka jūs mazāk ēdīsiet," atbild gādīgais tēvs. Kā spilgtu ilustrāciju gribēju izmantot grozījumus Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā, kurā, sekojot senai koalīcijas tradīcijai, premjers pašrocīgi uz trešo galīgo lasījumu iesniedza Saeimā priekšlikumu, kurš dažos gadījumos atļautu pārdot valsts un pašvaldības īpašumus zem kadastrālās vērtības. Atgādināšu, ka vairāku gadu garumā plašās diskusijās ir nostiprināta līdz šim sabiedrību apmierinoša kārtība, kādā tiek noteikta privatizējamā vai atsavināmā īpašuma cena. Privatizācijas gadījumā īpašuma cenu pēc īpašas formulas noteica Valsts zemes dienests, kur cena nedrīkst būt zemāka par kadastrālo vērtību, tādējādi pasargājot nodokļu maksātājus no riska notirgot valsts un pašvaldības zemi "par sviestmaizi". Atsavināšanas (īpašuma pārdošanas) gadījumā likumā noteikts pienākums rīkot publisku konkursu, kur īpašuma sākuma cenu nosaka sertificēts vērtētājs, tādējādi nodrošinoties vismaz pret pašiem neslēptākajiem mēģinājumiem kaut ko notirgot klusi un pa lēto. Minētie grozījumi visbūtiskāk ietekmētu to valsts un pašvaldību zemes īpašumu likteni, uz kuriem atrodas kādam citam piederoša (iznomāta) ēka vai būve. To darboņu, kuri spēj iegūt premjera parakstu zem šādiem likuma grozījumiem, biznesa plāns ir viegli izskaitļojams, un tas sastāv no diviem galvenajiem virzieniem. Pirmais saistās ar to zemes gabalu privatizāciju, kuri nomā iegūti jau sen un uz kuriem uzbūvētas jau funkcionējošas ēkas, piemēram, vairāki īpašumi Rīgā, Krasta ielā. Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likumam, privatizācijas pieteikumu iesniegšanas gala termiņš bija 2006.gada 31.augusts, bet līgumi par īpašuma privatizāciju bija jānoslēdz līdz 2007.gada 31.augustam. Cena, kā jau minēju, Valsts zemes dienesta kompetencē. Ja šādi noteiktā cena, pēc darboņu domām, ir pārāk augsta, ejams cits ceļš. Sākumā atteikšanās no jau iesāktā privatizācijas procesa, pēc tam ierosinājums zemes īpašumu zem ēkas nopirkt atsavināšanas kārtībā (konkurss nav nepieciešams). Neatkarīgs vērtējums nav problēma, jo kāda gan vērtība var būt apgrūtinātam zemes īpašumam stagnējoša tirgus apstākļos. Vienīgais sarežģījums saistās ar kadastrālo vērtību, kas līdz šim ar likumu noteikta kā cenas apakšējā robeža. Te nu neiztikt bez premjera un Saeimas vairākuma draudzīgā atbalsta. Otrais skar valsts un pašvaldību zemes īpašumus, kuri vai nu kaut kādu iemeslu dēļ nav sākti privatizēt, vai iznomāti pēc Privatizācijas pabeigšanas likumā norādītajiem gala termiņiem. Parasti uz šādiem īpašumiem atšķirībā no pirmā gadījuma neatrodas jaunuzceltas, funkcionējošas ēkas, bet gan kaut kas tāds, ko lietderīgāk būtu nojaukt. Zemes nomniekam, kurš vienlaikus ir arī nekam nevajadzīgās ēkas īpašnieks, likums atļauj prasīt uzsākt atsavināšanas procesu, līdzīgi kā tas bija pirmajā gadījumā. Ar novērtējumu apgrūtinātai zemei problēmām nevajadzētu būt. Tomēr atkal nepatīkamais sprungulis spieķos — zemes cena nevar būt zemāka par tās kadastrālo vērtību. Bez potenciālajiem īpašniekiem, šajā procesā iespējami arī citi ieguvēji. Tie ir ierēdņi un ierēdņu politiskie uzraugi, no kuriem atkarīgs — sākt atsavināšanas procesus vai ne. Zaudētāju gan ir krietni vairāk. Valsts vai pašvaldību budžeti, kas neiegūtu pēc virspusējiem aprēķiniem līdz pat desmit miljoniem latu tikai no jau noslēgtiem privatizācijas līgumiem. Likumpaklausīgie uzņēmēji, kuriem arī būtu gribējies vēl pastrīdēties par Valsts zemes dienesta cenu noteikšanas metodikas pareizību. Bet visvairāk, manuprāt, cietusi premjera Godmaņa autoritāte — neviens nepiekritīs ciešāk savilkt jostas, ja redzēs, ka līdzās turpinās dzīres. Šo likumu Valsts prezidents pēc Jaunā laika aicinājuma ir atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija nosūtījusi tālāk iesniedzējam. Ja reiz ēdīsim mazāk, tomēr, lai arī dzīres kļūst klusākas.