Vai enerģija vienos Baltijas jūras reģionu?

Uzrunājot konferences dalībniekus, paudu sekojošu viedokli - ja ES dalībvalstis nevar izstrādāt vienotu enerģētikas politiku Baltijas jūras reģionā, kāda tad var būt runa par ES-Krievijas tuvināšanos reģionā? Nespējot rast kopīgu valodu savā starpā par vienu no svarīgākajiem jautājumiem – enerģētiku, ES nevarēs rast arī vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju, kas praktiski nozīmēs reģiona sadalīšanos sektoros. Enerģētika ir kļuvusi par pašu sadarbības kodolu Vācijas un Krievijas attiecībās, un tagad jau arī centrālais jautājums ES – Krievijas attiecībās, kuras šobrīd ir strupceļā. Enerģētika, kaut «apslēpta», tā tomēr ieņem arī vērā ņemamu vietu tikko pieņemtajā ES Baltijas jūras stratēģijā. Konferences dalībnieki piekrita manai tēzei.Diemžēl ES ir kļuvusi jau «bēdīgi slavena» ar savu nespēju rast kopīgu valodu ar Krieviju. Dalībvalstis savā nostājā pret Krieviju ir sadalījušās dažādos grupējumos, proti, skeptiskām, skeptiski pragmatiskām, optimistiski pragmatiskām un draudzīgām (tā sauktie Krievijas «Trojas zirgi» ES).Vienota nostāja ir Eiropas Komisijai, bet tās pirmā problēma nav tikai kaldināt vienotu nostāju ES ārējā enerģētikas politikā, kura tika sākta pirms trim gadiem, bet gan izveidot vienotu iekšējo enerģētikas politiku, proti, tirgu pašā ES. Te atduras ne tik daudz pret katras valsts nacionālo politiku, kā pret to «nacionālo čempionu», proti, lielo energokompāniju politiku, kas bieži nosaka valsts politiku enerģētikā. Latvijas gadījumā tās ir _Latvenergo _un _Latvijas gāze_, kaut pēdējā nemaz nav nacionāla, jo šis gāzes monopols pieder Krievijas un Vācijas energokompānijām.Ir progress, tas nāk par labu mums. Tieši tāpēc, ka visas Baltijas jūras organizācijas ir vājas, ES var ieņemt arvien vadošāku lomu Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstu ciešākai saliedētībai. Ar «finanšu injekcijām» tā atbalsta elektrības starpsavienojums starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zviedriju un Lietuvu un Poliju. Tas nozīmē, ka caur Lietuvu Latvija un Lietuva varēs pārdot elektrību Zviedrijai. Ziemā Zviedrijai trūkst elektrības un tā to iepērk no Krievijas, bet tagad Latvija varēs pirkt elektrību no vienotā Ziemeļu elektrības tirgus (_Nordpool_) tad, kad radīsies nepieciešamība. Šādi starpsavienojumi Baltijas valstu elektroenerģijas monopolus spiedīs pieņemt Eiropas standartus, kā arī atvērt valstu energotirgus.Pakāpeniski veicinot ES iekšējo vienoto enerģētikas tirgu, ES stiprinās arī savu ārējo enerģētikas politiku un spiedīs dalībvalstīm runāt vienā balsī ar Krieviju. Tikai tā reģionā var veicināt sadarbību ar Krieviju. Tad turpmāk tādi pārsteigumi, kā pirms pāris gadiem Krievijas-Vācijas paziņojums būvēt naftas vadu Baltijas jūrā, izpaliks.* Jautājums ir LĀI jaunākā pētījuma nosaukums: _Energy: Pulling the Baltic Sea Region together or apart?_ _Zinātne_, 2009. Red. Andris Sprūds un Toms Rostoks. Autora tēzes balstītas uz šā pētījuma secinājumiem.