Vai Latvijā uzņēmējdarbībai ir nākotne?

Zināms, ka neesam paaudžu paaudzēs uzkrājuši biznesa pieredzi un kapitālu, tāpēc nevaram gribēt, lai 20 gados mums būtu spēcīga un sakārtota uzņēmējdarbības vide. Bet vai mēs uz to virzāmies? LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedras asociētā profesore Margarita Dunska ir noskaņota skeptiski: "Neatkarīgi no valsts atbalsta, nodokļu sistēmas un visa cita, kur vēlamies kārtību, uzņēmējiem trūkst paša galvenā – uzņēmības. Ne velti vārds uzņēmējs nozīmē tieši to, ko mēs spējam uzņemties, cik daudz riskēt, domāt un atbildēt par savu rīcību."  Kas slāpē uzņēmējdarbības garu? Biznesa vadības sistēmu speciāliste Daiņa Zīraka uzskata, ka vaina ir mūsdienīgāka – bīstama ir tendence nemitīgi tiekties pēc ES fondu naudas un gausties par tās trūkumu. Viņai šķiet zīmīgi, ka jebkurš uzņēmēju uzdotais jautājums ir saistīts ar finansēm: "Semināra programmā ir saraksts ar dažādām tēmām, bet uzņēmējiem rūp vienīgi nauda. No kura fonda, kā un kad es varu dabūt naudu. Tas ir ārkārtīgi bremzējošs faktors. Nepārtraukta gaušanās par naudas trūkumu ir nobloķējusi mūsu uzņēmējdarbības garu. Piemēram, Polijā nekad neesmu dzirdējusi nevienu jautājumu, kas un kad man dos naudu. Viņu ir 40 miljoni, un katram vajag izdzīvot, viņi spirinās daudz naskāk un pirms jautā, kā veiksmīgāk realizēt plānu, stāsta savu ideju un redzējumu."Tomēr Uzņēmumu reģistra dati ir cerīgi – šā gada deviņos mēnešos ir radušies gandrīz par 30 procentiem vairāk jaunu uzņēmumu nekā pērn. Arī Latgales biznesa inkubatora vadītājs Māris Igavens saka, ka krīzes laikā cilvēki sākuši piedāvāt daudz interesantākas idejas. Finanšu eksperts Ģirts Rungainis uzsver, ka valsts izaugsmi var nodrošināt uzņēmīgi, uz eksportu orientēti vadītāji. Viņš iesaka ar vaļējām acīm skatīties Eiropā, jo tur var atrast nišas, pārnest biznesus uz Latviju un iekļauties starptautiskajā apritē: "Mums vajag dzīvot lokāli, domāt globāli, un tad mēs varam attīstīties. Vajag skatīties tur, kur ir nauda un pirktspējīgi cilvēki – Vācija, Anglija, Skandināvijas valstis un ASV. Padomā, vai nav kaut kas tāds, ko, dzīvojot Latvijā, vari darīt šo valstu tirgiem? Visprātīgāk idejas ir meklēt pie IT tehnoloģijām, pie enerģijas taupīšanas un zaļās enerģijas tehnoloģijām, kā arī zinot to, ka Latvija ir NATO locekle, ir vērts meklēt pie militārām tehnoloģijām. Visiem kopā ir jāizdara spiediens uz valsts pārstāvjiem, lai palīdz veikt Latvijā industrializāciju."Svarīgi ir apzināties, ka jebkura biznesa dzīvotspējai par kritisko elementu jau tuvāko gadu laikā kļūs savas un globālās informācijas filtrēšana un apstrāde. "Vērojot tempu, kādā pieaug informācijas apjoms digitālajā pasaulē, ko rada indivīda ikdienas darbības, IT loma lēmumu pieņemšanas spējā nākotnē būs kritiska. Šobrīd globālās informācijas apjoms ir sasniedzis 1,3 triljonus GB un prognoze nākošajiem 5 gadiem ir  plus 650 %, no kuriem 80% būs nestrukturēta. Informācijas apjoms augs 44 reizes, turpretī IT profesionāļu skaits – 1,4 reizes,"  teic Daiņa Zīraka. Tas nozīmē, ka uzņēmumā ir jāveido informācijas uzkrāšanas, strukturēšanas mehānismi un IT risinājumi biznesa izlūkošanai.Zīmīgi arī tas, ka Latvijas Ārlietu dienests skatu ir pavērsis uz eksportētājiem un labprāt aicina uzņēmējus uz sadarbību, piedāvājot iespējas, ko ir vērts izmantot.