Ir sākti "ugunsgrēka dzēšanas" pasākumi situācijas saglābšanai — budžeta izdevumu samazināšana. Tiek radīts iespaids, ka tiek veikts būtisks pasākums. Protams, tuvā termiņā šis pasākums var nedaudz uzlabot situāciju, taču ilgtermiņā progress nav paredzams, jo ar šādu vienu pasākumu vien nevar saglābt to, kas ielaists jau vairāku valdību darbības laikā. Ilgtermiņa panākumiem ir jāiedarbina pavisam citi mehānismi. Vai šo ekonomisko krīzi varēja paredzēt?
Noteikti varēja! Kopš 2002.gada publicētajos Eiropas inovāciju rezultātu pārskatos (European Innovation Scoreboard) par Latvijas sekmēm inovāciju jomā atrodami neiepriecinoši dati. Šie pārskati tiek veidoti, izmantojot Eiropas Savienības (ES), kā arī ASV, Japānas, Austrālijas, Kanādas, Izraēlas un dažu citu valstu pieredzi inovāciju jomā. Pēc speciālas metodoloģijas, izmantojot 25 indikatorus, kuri raksturo izglītības, pētniecības un attīstības finansējuma, uzņēmējdarbības, intelektuālā īpašuma u.c. aspektus, tiek izrēķināts summārais inovāciju indekss (SII) katrai valstij. Arī 2008.gadā izdotajā apkopojumā (analizēti dati par 2004.—2006.gadu) Latvijai no visām ES 27 valstīm ir viszemākais SII. Latvijas zemā SII galvenie iemesli — zemais valsts un privātā sektora finansējums pētniecībai (zinātnei), mazs starptautisko patentu skaits, zems augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars ekonomikā un eksportā. SII ir pierādījis, ka ir nekļūdīgs ekonomikas attīstības barometra rādītājs, un Latvijas ekonomikai, protams, trauksmains. Skaidrs, ka Latvijas valdībām vajadzēja jau agrāk reaģēt uz šo "barometra" rādījumu, nevis mānīties ar "treknajiem gadiem".
Kas Latvijā būtu bijis jādara un kas būtu jādara šobrīd, bet ko diemžēl nedarām?
Pasaules Bankas, OECD, EUROSTAT pētījumi un statistikas dati par augstas labklājības valstu un valstu, kuras spēja sākt un turpināt augstus attīstības tempus, neapgāžami parāda ekonomiskās izaugsmes pamatnosacījumu. Nepieciešams augsts eksporta īpatsvars IK, bet jo īpaši — pietiekami augsts augsto tehnoloģiju produkcijas (kas ir reizē arī augstas pievienotās vērtības (PV) produkcija) īpatsvars eksporta grozā. Pie augstajām tehnoloģijām parasti pieskaita elektroniku, farmācijas preces, modernos ieročus u.c., kuru radīšanā tiek ieguldīti pēdējie pasaules klases zinātnes sasniegumi un kurus rada augsti kvalificēts darbaspēks. Patiešām, analizējot daudzu pasaules valstu datus laikā no 1995. līdz 2005.gadam, atklāta uzskatāma korelācija starp IK lielumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (lasi, dzīves līmeņa) un minēto eksporta groza kvalitāti. (sk., piemēram: Pavel Gertler: Export Structure Quality and Economic Growth, National Bank of Slovenia, BIATEC, Volume XIV, 10/2006, pp.13—17.).
Latvijai diemžēl augsto tehnoloģiju īpatsvars jau tā mazajā eksportā (negatīva tirdzniecības bilance) ir tikai 2—3%. Attīstītajās valstīs šis rādītājs ir 10—25%, bet, lai sāktu ekonomikas uzrāvienu, jānodrošina vēl augstāki rezultāti. Piemēram, Īrijā šis rādītājs straujākajā ekonomikas izaugsmes laikā sasniedza 40%. Citus attīstības ceļus pasaule nepazīst (izņemot, protams, naftas eksportētājvalstis).
Diemžēl visas līdzšinējās Latvijas Saeimas un valdības šīs likumsakarības un tendences ir ignorējušas, vai nu nezinot tās, vai neorientējoties tajās, vai arī citu apšaubāmu prioritāšu dēļ.
Ir dzirdamas pareizas rekomendācijas — nepieciešama zināšanu ekonomika un zināšanu sabiedrība. Bet šīs lietas nenāk pašas no sevis. Tikai tāda ekonomika, kurā galvenā struktūra būtu Nacionālā Inovāciju sistēma (NIS), un galvenais pievienotās vērtības avots — inovācijas, tiek saukta par zināšanu ekonomiku (knowledge based economy), attiecīgā sabiedrība — par zināšanu sabiedrību (knowledge society) (Drucker P.F. Post Capitalist Society. — NY : Harper Business, 1994.; Thurow L. The Future of Capitalism. How Today"s Economic Forces Shape Tomorrow"s World. — London: Nicolas Brealey Publishing, 1996.). Valstiskā līmenī nav pat dzirdami tādi termini kā NIS, kas nosaka inovatīvai attīstībai nepieciešamās struktūras, un Valsts inovatīvās attīstības politika (VIAP), kura nosaka valsts intervences (izšķir tiešo un netiešo valsts intervenci, turklāt pēdējo uzskata par iesakāmāko, bet par to būtu atsevišķa saruna) aktivitāšu kopumu (likumdošana, normatīvie akti, finanses u.tml.), lai nodrošinātu NIS produktivitāti.
Runājot par pieminētajām Saeimas un valdības apšaubāmajām prioritātēm, faktiski jārunā par valsts intervences prioritātēm (pretstats valsts intervencei ir laissezfaire — tirgus neredzamā roka visu noregulēs, valstij atvēlot naktssarga lomu). Šajā sakarībā uz norisēm Latvijā lielā mērā attiecināms par Krievijas ekonomiku izteiktais citāts: "Lai arī ko runā par ekonomikas politiku, visa politika reducējama uz padomju rūpniecības mantojuma pārdalīšanu starp kādiem desmit miljardieriem." (izdevums Argumenti un fakti (krievu valodā), nr.31.(1448)), V.Kostikova raksts Par ko kladzina elite.) Latvijā ienesīgākie bijuši un ir tranzīta, banku, tirdzniecības, celtniecības un citi biznesi, kuros arī sastopami mūsu oligarhi. Viņu bagātība un panākumi pamatā ir saistīti ar atrašanos pie varas vai tās tuvumā, lai panāktu sev labvēlīgus normatīvos aktos un izdevīgus pasūtījumus. Normālos tirgus ekonomikas apstākļos, zināšanu sabiedrībā viņiem panākumu nebūtu. Tādējādi valsts intervence Latvijā ir faktiski palīdzējusi oligarhiem, bet ne augstajām tehnoloģijām.
Uzzinot, ka minētais samazinājums attiecas arī uz zinātni un augstāko izglītību, kāds Latvijas sabiedrībā populārs profesors par to izteicās apmēram šādi: "Nesaprātīgs mājas iemītnieks, kad aptrūkusi malka, sajūtot salu, mājā sāk lauzt un kurināt tuvāko, kas gadās pa rokai — parketu..." Savukārt vēl cits, arī zinātnieku aprindās pazīstams cilvēks, izteicās, ka, samazinot šīm jomām finansējumu, tiek izrakstīta "nabadzības apliecība Latvijai nākotnē".
Kā īpašs gadījums jāmin finansējuma samazinājums tā saucamajiem Tirgus orientēto pētījumu (TOP) projektiem. TOP projekti būtiski atšķiras no visiem citiem Latvijas valsts budžeta finansētajiem pētījumu projektiem ar to, ka tajos zinātnieki palīdz uzņēmējiem risināt viņiem aktuālās un konkrētas problēmas, un ka uzņēmēji paši līdzfinansē projektus 30% apjomā no kopējām to izmaksām. Daudzu TOP projektu galarezultāts ir augsto tehnoloģiju produkts vai pakalpojums. TOP projektus ir augstu novērtējuši Eiropas Komisijas (EK) un citi eksperti. Piemēram, EK izdotajā dokumentā Eiropas inovāciju virzība (European Trend Chart on Innovation) par TOP projektiem teikts: "Eksperti nacionālā un internacionālā līmenī ir atzinuši šo pasākumu Latvijā kā visinovatīvāko zinātņietilpīgas uzņēmējdarbības veicināšanā." Un ir skumji, ka budžeta izdevumu samazinājuma kampaņā finansējuma samazinājums TOP projektiem ir 34% — no Ls 1 000 000 tiek nogriezti Ls 340 000. Šāds negaidīts pavērsiens neļāva sākt vairākus TOP projektus, kas izsauca pamatotu sašutumu vairāku zinātnieku un uzņēmēju vidū. Vai šādi var veicināt augsto tehnoloģiju attīstību, privātā sektora stimulus investēt pētniecībā? Nevar!
Vēl, pieminot nodeldēto tēmu par prioritātēm, jākonstatē, ka joprojām nav noteiktas tautsaimniecības attīstības prioritātes: enerģētika? koksne?, augstās tehnoloģijas?, farmācija? Joprojām nav skaidrības arī ar prioritātēm zinātnē. Formāli to ir desmit. Tās nosedz praktiski visus Latvijas zinātnes virzienus. Bet niecīgā zinātnes finansējuma un ierobežotā zinātnieku skaita dēļ prioritāšu faktiski nav, un arī zinātnes produktivitāte un devums inovācijās ir nepietiekams. Nav vienprātības un vienotības Latvijas Zinātnes padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas cilvēku vidū par zinātnes vietu ekonomikā, finansējuma sadales principiem, inovācijām u.c.
Tādējādi pašreizējā varas un likumdošanas struktūra diemžēl ir izrādījusies nespējīga nostādīt valsti uz ilglaicīgas attīstības ceļa. Tas arī bija iemesls manam par referendumā.