Vai trūcīgie saņems advokāta palīdzību?

Tātad nodrošināt, lai arī sabiedrības vismazāk aizsargātie locekļi spētu aizsargāt savas tiesības. Spētu saņemt kvalificētu jurista padomu. Valsts personai likumā notiektos gadījumos apmaksā juridiskas konsultācijas, palīdzību procesuālu dokumentu sagatavošanā un pārstāvību tiesā. Bet Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos, kad persona nav vienojusies ar advokātu un ir jānodrošina aizstāvība, valsts apmaksā arī to. Valsts apmaksāto juridisko palīdzību sniedz juridiskās palīdzības sniedzēji — brīvas un neatkarīgas profesijas pārstāvji, kas noslēguši sadarbības līgumu ar Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrāciju (turpmāk — JPA). Juridiskās palīdzības sniedzēji — juristi, zvērināti advokāti, zvērinātu advokātu palīgi un zvērināti notāri — sadarbībai piekrituši labprātīgi, jo neviens normatīvais akts sadarbību nenosaka par obligātu. Protams, var piekrist domai, ka šīs nav gluži parastas profesijas, jo ar to palīdzību tiek nodrošināta personu tiesību realizācija un interešu pārstāvība. Un kļūstot par kādas noteiktas profesijas pārstāvi, persona vienlaikus pieņem arī attiecīgās profesijas funkcijas un lomu. Valsts uz šā gada 1.maiju ir noslēgusi 122 juridiskās palīdzības līgumus ar juridiskās palīdzības sniedzējiem. Šis skaits ir nepietiekams, vēl jo vairāk ņemot vērā potenciālo juridiskās palīdzības lūdzēju skaitu. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 3—5% ir trūcīgi vai maznodrošināti. Protams, ne jau visiem uzreiz ir nepieciešama juridiskā palīdzība. Pēc pētījuma Juridiskās palīdzības administrācijas darbības izvērtējums datiem 45,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji viena kalendāra gada ietvaros ir potenciālie JPA klienti. Tas nozīmē — ja vien šiem cilvēkiem būs kāda juridiski risināma problēma, viņiem būs tiesības pieprasīt valsts garantēto pakalpojumu — bezmaksas juridisko palīdzību. Pērn JPA tika saņemti 1012 juridiskās palīdzības iesniegumi un 783 gadījumos tika piešķirta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Šis skaits nav liels, bet, pieaugot vispārējam zināšanu līmenim sabiedrībā, juridiskās palīdzības iesniegumu skaits tikai pieaugs. Tas novērojams jau tagad. Salīdzinot šā gada saņemto juridiskās palīdzības iesniegumu skaitu ar pērn saņemto, redzams krass pieaugums. 2007.gadā vidēji mēnesī tika saņemti 84 personu juridiskās palīdzības iesniegumi, bet jau tagad tas pieaudzis līdz 109. Tātad nepieciešamība pēc valsts apmaksātas juridiskās palīdzības tikai pieaugs. Kādam, iespējams, var būt jautājums — kāpēc gan valstij jāapmaksā personai juridiskie pakalpojumi. Valsts jau konstitucionālā līmenī ir noteikusi personu vienlīdzību taisnīgas tiesas pieejamībai. Līdz ar to mantiskais vai sociālais stāvoklis nevar būt par traucēkli tiesību realizēšanai. Kā redzams, vajadzība pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ir izteikta un pamatota. Taču, lai šī vajadzība tiktu apmierināta, ir nepieciešams resurss — juridiskās palīdzības sniedzēji. Tādēļ to līdzdalība ir vitāli nepieciešama. Ar jau esošo juridiskās palīdzības sniedzēju skaitu ir nepietiekami, kur nu vēl, ja juridiskās palīdzības iesniegumu skaits pieaugs. Viss liecina, ka nepieciešams piesaistīt jaunus juridiskās palīdzības sniedzējus, noslēgt vēl vairāk sadarbības līgumu. Kur ir problēma? Kā tika minēts agrāk, neviens normatīvais akts nenosaka par obligātu slēgt juridiskās palīdzības līgumu. Pamatā ir brīva griba. Ir identificētas problēmas, kāpēc personas nevēlas kļūt par juridiskās palīdzības sniedzējiem. Kā galvenā problēma tiek minēta apmaksas apmērs par sniegto juridisko palīdzību. JPA veica pētījumu Juridisko pakalpojumu tirgus cenas, aptaujājot 962 respondentus — zvērinātus advokātus, advokātu palīgus un juristus. Pētījuma rezultāti pārskatāmības labad sagrupēti pa juridiskās palīdzības veidiem, salīdzinot tos arī ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, pēc kuriem pašreiz tiek veikta atlīdzība par juridiskās palīdzības sniegšanu. No pētījumā aptaujātajiem juridiskās palīdzības sniedzējiem vairāk nekā puse norādīja, ka vienas konsultācijas stundas cena ir 25 lati un vairāk, bet prasības pieteikuma un pieteikuma sagatavošana maksā 25 latus par stundu un vairāk. Šāda cena ir līdzīga gan civillietās, administratīvajās lietās, gan krimināllietās. Salīdzinājumam, MK noteikumi nosaka, ka par vienu konsultācijas stundu samaksa ir septiņi lati, bet prasības pieteikuma un pieteikuma sagatavošanai paredz 10 latu lielu samaksu par stundu. Respondenti visvairāk norādījuši, ka apelācijas un kasācijas sūdzības sagatavošanas likme ir 50 un vairāk latu. MK noteikumi nosaka, ka juridiskās palīdzības sniedzējam par apelācijas sūdzības sagatavošanu izmaksā 20 latu, bet par kasācijas sūdzības sagatavošanu — 30 latu. Vairākums aptaujāto norādīja, ka par pārstāvību tiesā stundas likme ir 25 un vairāk latu, bet MK noteikumi nosaka — 10 latu stundā. Teju puse respondentu uzskata, ka juridisko pakalpojumu, kas sniegti maznodrošinātām personām, apmaksai nav jāatšķiras no standarta juridiskā pakalpojuma cenas. Galvenokārt pamatojot, ka darbs ar maznodrošinātajiem ir ļoti darbietilpīgs un sarežģīts, jo vairākumā gadījumu ir ielaistas problēmas, tajā skaitā bieži trūkst nepieciešamo dokumentu. No aptaujātajiem 89% atzina, ka ir informēti par sadarbības iespējām ar JPA, taču 78,5% respondentu kā iemeslus, kāpēc neslēdz sadarbības līgumu ar administrāciju, norāda gan lielo darba apjomu, kas nepieciešams šo klientu apkalpošanai, gan to, ka tas nav prestiži, tomēr kā galvenais iemesls tik minēts neapmierinošs darba atalgojums, jo netiek apmaksāti izdevumi, kas radušies darba procesā (piemēram, biroja izmaksas, dokumentu kopēšana, transporta izdevumi, laiks, kas tiek patērēts iepazīstoties ar dokumentiem u.c.). Lielāko daļu respondentu (81,7%) neapmierina Ministru kabineta noteikumu noteiktais samaksas apjoms, jo, viņuprāt, samaksas sistēmai jābūt elastīgai un tai jāmainās līdzīgi ekonomiskām izmaiņām valstī un jāpalielinās proporcionāli inflācijas pieauguma procentam. Tika izteikti priekšlikumi, ka esošam apmaksas apmēram jāpalielinās aptuveni par 30%. No pētījuma izriet, ka apmaksas apmērs par sniegto juridisko palīdzību ir nepietiekošs un tas neveicina juridiskās palīdzības sniedzēju darba kvalitāti un jaunu juridiskās palīdzības sniedzēju piesaisti. Iegūtie dati rāda, ka aplūkotais jautājumu loks ir aktuāls un ir nepieciešams dažādu nozaru speciālistu komplekss skatījumus uz šo problemātiku. Tādēļ jautājums, vai trūcīgie saņems advokāta palīdzību, paliek atklāts. Savukārt atbilde uz jautājumu, vai valstij nodrošināt juridisko palīdzību ir ekonomiski izdevīga, ir skaidra — jebkurš valsts sniegtais pakalpojums ir izdevumi. Ja ir sabiedrības daļa, kura kādu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt savu tiesību realizāciju, valsts ir tā, kurai par to jārūpējas. Šajā gadījumā jautājums par ekonomisko izdevīgumu ir nevietā.