Vai zaglis varēs kļūt par tiesnesi?
Grozījumi atbalsta zagšanu! Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība, tad mēs grausim sabiedrības morāli, atbalstīsim patvaļu, radīsim zaudējumus mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Turklāt, ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem.
Sekas būs vērā ņemamas, jo krietni palielināsies mazo zādzību skaits, bet zagļiem — nesodāmības izjūta. Pēdējos mēnešus sīko zādzību skaits jau ir krietni pieaudzis, pēc šādu grozījumu pieņemšanas tas draud pieaugt vēl straujāk. Sīkās zādzības graus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas notvert noziedzīgā nodarījuma veicējus. Ilgtermiņā paredzam, ka veikali vairs neziņos par šiem pārkāpumiem, jo neredzēs tam jēgu, tā graujot tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības principus.
Valsts kontroles atzinums norāda, ka Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā ir iespēja efektīvāk organizēt darbu un finanšu resursus, samazinot birokrātiju un optimizējot pārvaldību. Ja Iekšlietu ministrija atbalsta zagšanu, tad tā nenodrošina savu pamatfunkciju — sabiedrības drošību. Un atkal uz uzņēmēju pleciem tiks uzliktas funkcijas, par kuru izpildi ir atbildīga valsts — šoreiz drošības funkciju. Kā atzīst tieslietu eksperti, šādas izmaiņas neatbilst Kriminālsodu politikas un Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijām un nenodrošinās personu tiesības uz īpašumu aizsardzību. Arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nevis jādekriminalizē zādzības, krāpšanas, piesavināšanās un mantas tīšu iznīcināšana sīkā apmērā, bet jāpilnveido Kriminālprocesa likuma normas, paredzot vienkāršotu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas kārtību.
Vēl svarīgs aspekts — šobrīd Latvijā ir noteikta virkne profesiju, kurās personas nevar ieņemt amatus, ja tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Tā kā zādzība pašlaik uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, likums neļauj par zādzību sodītām personām ieņemt šos amatus. Ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, ja līdz šim par tiesnesi nevar kļūt persona, kas izdarījusi sīku zādzību, pēc grozījumu spēkā stāšanās šādam zaglim nebūs šķēršļu ieņemt tiesneša amatu, jo persona neskaitīsies krimināli sodīta. Tāpat "sīkie zagļi" varēs ieņemt amatus visās valsts drošības iestādēs, to skaitā Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā u.c.
LDDK atbalsta policijas vēlmi ierobežot resursu patēriņu un veicināt vēl efektīvāku darbību smago noziegumu novēršanai un atklāšanai, tomēr ir jāizvērtē visas sekas, ko var radīt nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Plānotie grozījumi grauj policijas prestižu, tiesiskumu un sabiedrības drošību, kā arī pasliktina uzņēmējdarbības vidi un investīciju drošību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.