Viņa uzskata, ka šī valsts bez jebkādiem nosacījumiem ir iesaistīta visās ES institūcijas, taču tas nav veicinājis Krievijai kļūt atvērtākai un demokrātiskākai, kā arī pildīt savas saistības. EP deputāte arī pauda bažas, vai ES austrumu kaimiņvalstīs netiek atdzīvinātas Valsts drošības komitejas (VDK) struktūras.I.Vaidere uzskata, kā Latvijai jāizrāda solidaritāte, sniedzot palīdzību tādām valstīm kā Ukraina un Gruzija, taču to esot grūti pieņemt Latvijas pilsoņiem, kas saskaras ar ekonomikas grūtībām. Taču EP deputāte atgādināja, ka 1990.gados Latvija saņēmusi līdzīgu palīdzību, piemēram, no Zviedrijas.“Dodot skaidrāku perspektīvu, kaimiņvalstīm tiek dots arī stimuls turpmākai attīstībai, un tā kā liela ES paplašināšanās turpmākajos gados nav gaidāma, ir intensīvāk jāiesaistās kaimiņpolitikas īstenošanā,” pārliecināta I.Vaidere. Šobrīd ES finanšu plānā kaimiņpolitikas vajadzībām tiek tērēti ap 1,5 miljardiem eiro. Aptuveni tikpat daudz ir paredzēts aizdevumiem no Eiropas investīciju bankas, konferences dalībniekus informēja Eiropas parlamenta informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš.Eiropas kaimiņpolitika tiek attiecināta uz 16 tuvējām valstīm ap Eiropas Savienības robežu. Tās mērķis ir labklājības stiprināšana, rūpes par stabilitāti un drošību šajās valstīs, izmantojot ekonomiskās integrācijas un sadarbības elementus.
Vaidere: Kaimiņvalstīs notiek ES un Krievijas interešu sadursme
Īstenojot kaimiņpolitiku austrumu valstīs, Eiropas Savienība (ES) saskaras ar Krievijas interesēm saglabāt savu ietekmi. Šādu uzskatu šodien konferencē “Eiropas kaimiņu politikas ieguldījums austrumu kaimiņu attīstībā” pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.I.Vaidere asi kritizēja Krieviju par saistību nepildīšanu, ko tā uzņēmās, iestājoties Eiropas Padomē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.