Drauds demokrātijai un neatbilstība Satversmei. Tā Saeimas opozīcijas partiju deputāti vērtē valdības vēlmi mainīt likumu, atdodot Ministru kabinetam (MK) pilnvaras izdot noteikumus gadījumos, ja attiecīgais jautājums nav noregulēts ar likumu. Ieceri kritiski novērtējis arī Saeimas Juridiskais birojs, taču premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) iebilst — ja šādas normas nav, vienīgā iespēja mainīt nepilnīgus likumus ir to grozīšana steidzamības kārtībā. "Ja Saeima sasteidz likuma pieņemšanu, jautājums ir par likuma kvalitāti," Dienai pauda premjers.
Jaunais MK iekārtas likums ir spēkā kopš jūlija, un tajā valdībai vairs nav paredzētas pilnvaras izdot noteikumus, ja jautājums nav noregulēts likumā. Izmaiņām valdība pievērsa uzmanību līdz ar nepieciešamību izraudzīties jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku. Proti, KNAB likumā gan ir paredzēts, ka vadītāja izvēlei var rīkot konkursu, taču nav precīzas kārtības, kā tas rīkojams. Lai gan virkne ekspertu izteikušies, ka KNAB vadītājs būtu jāizraugās atklātā konkursā, un sākotnēji to atbalstīja arī valdības vadītājs, pašlaik I.Godmanis izteicies par konsultāciju procedūru un kandidāta apspriešanu Nacionālajā drošības padomē (NDP). Precizēt kārtību uzdots Tieslietu ministrijai (TM).
Vēlmē ar noteikumiem nostiprināt KNAB priekšnieka izvēles procedūru draudus saskata deputāte Ilma Čepāne (PS), bet MK iekārtas likuma grozījumus viņa vērtē kā Satversmes 81.panta "surogātu". Šis pants, kas valdībai deleģēja tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku Saeimas sesiju starplaikos, no pamatlikuma tika izsvītrots pēc tam, kad valdība steidzās pieņemt skandalozos grozījumus drošības likumos. "Kolēģi, neatgriežamies vēlreiz uz tā paša grābekļa," no tribīnes aicināja arī deputāts Artis Kampars (JL). "Tā ir 81.panta reinkarnācija, (..) tas tika atcelts, un tam bija iemesli, jo valdība pieņēma politiskus lēmumus, kas nebija motivēti, negaidot parlamenta viedokli," par MK iekārtas likuma grozījumiem nebalsotu arī deputāts Nils Ušakovs (SC). Viņš gan apšaubīja, vai mazākums tādēļ varētu "nostopēt" grozījumus un nodot tautas nobalsošanai: "Šis lēmums nav pareizs, bet vai viņš ir tik nepareizs, lai rīkotu vēl trešo referendumu?" I.Čepāne izteicās, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā 20 deputātu tos varētu apstrīdēt Satversmes tiesā (ST).
Kritisku vērtējumu MK priekšlikumam sniedzis Saeimas Juridiskais birojs, paužot šaubas, vai Saeima ar vienkāršu balsojumu ir tiesīga mainīt esošo konstitucionālo iekārtu (pamatlikumā paredzēts, ka likumdevēja tiesības Latvijā ir Saeimai un tautai). Deleģējums valdībai papildināt likumos neprecizētus jautājumus bijis attaisnojams valstiskās neatkarības atjaunošanas sākumā, kad daudz svarīgu jautājumu nebija noregulēti likumos. Turklāt trīs gadījumos šādā kārtībā izdotus noteikumus ST atzinusi par spēkā neesošiem, jo to izdošanā valdība pārsniegusi savas pilnvaras.
I.Godmanis apgalvoja, ka nevarot būt ne runas par tādu MK noteikumu izdošanu, kas būtu pretrunā ar likumiem. "Ir vesela virkne sīku normu, kuras visas nevar paredzēt likumā, (..) rupji runājot — uz kuras ciskas cūkai uzlikt zīmogu, " valdības nostāju aizstāvēja deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).
Saeima nobalsoja par grozījumu projekta nodošanu komisijām. Nākamnedēļ paredzēts izmaiņas apspriest.