Valdība lems par priekšlikumu KNAB noteikt par autonomu iestādi

Patlaban KNAB likums noteic, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. "Līdz ar to Ministru prezidentam kā augstākajai iestādei ir iespējas ietekmēt biroja darbību, kas rada risku biroja neatkarībai," norāda birojs.Taču KNAB sagatavojis grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka birojs ir tiešās pārvaldes iestāde.KNAB darbosies padome, kurai vairākos jautājumos būs lēmējinstitūcijas tiesības, piemēram, noteikt biroja darbības virzienus, struktūru, apstiprināt budžeta pieprasījuma projektu, pieņemt lēmumu par teritoriālo nodaļu izveidi. Tādējādi tiks nodrošināta lēmumu pieņemšanas caurredzamība. Padomē darbosies KNAB priekšnieks, viņa vietnieki un četri biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji. Padomes lēmumi būs saistoši KNAB šefam.Likumprojekts arī noteic KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata pamatus un kārtību, kā arī gadījumus, kuros biroja šefa pilnvaras izbeidzas bez īpaša lēmuma.Vairāki grozījumi KNAB likumā saistīti ar darba tiesisko attiecību regulēšanu birojā, proti, noteikts, ka biroja amatpersonas un darbiniekus amatā ieceļ ar rīkojumu un to pienākumu, tiesību un funkciju apraksts tiek iekļauts amata aprakstā. Grozījumi arī nosaka, kādas darba tiesiskās attiecības regulējošās normatīvo aktu normas attiecas uz biroja amatpersonām un darbiniekiem.Vēl likumprojekts paredz pagarināt pārbaudes laiku amatpersonām, lai adekvāti varētu novērtēt gan personas profesionalitāti, gan atbilstību darbam birojā.Dokumentā arī noteikts, ka KNAB priekšnieks var atbrīvot amatpersonu, nenorādot iemeslu.Likumprojektā iekļauti biroja amatpersonu vai darbinieku atstādināšanas nosacījumi, KNAB amatpersonu pārcelšanas citā amatā nosacījumi, uzteikuma termiņi. Tādējādi tiek novērstas tiesību normu kolīzijas starp Darba likumu, Administratīvā procesa likumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.Savukārt par KNAB amatpersonu un darbinieku atbrīvošanu no amata vai darba sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi savus pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas, grozījumos paredzēts, ka šādos gadījumos atbrīvošana nav obligāta, jo katra situācija vērtējama individuāli. Amatpersona vai darbinieks netiks atbrīvoti no amata, ja darbnespēja iestājusies savainojuma dēļ, kas gūts, pildot darba vai amata pienākumus vai arodslimības dēļ.Likumprojekts paredz arī, ka biroja amatpersonu nevar aizturēt administratīvā kārtā. Savukārt par administratīvo sodīšanu netiek paredzēti izņēmumi, līdz ar to biroja amatpersonu var sodīt par administratīvo pārkāpumu.Vēl likumprojekts noteic ierobežojumus vairākiem ģimenes locekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī precizē bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanas kārtību.Likumprojekts noteic arī citus svarīgus jautājumus.Premjers Ivars Godmanis iepriekš paziņojis, ka neatbalsta KNAB kļūšanu par autonomu iestādi.