Viss notika ātri. Asu, nogurdinošu jautājumu un arī padziļinātas diskusijas vairs nebija. Jau 40 minūtes pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) trešdien pusdienlaikā sasauktās valdības ārkārtas sēdes punkts valdošās koalīcijas kopš rudens viļātajā jautājumā par KNAB šefa Alekseja Loskutova atbilstību amatam bija pielikts. Atturoties tikai īpašu uzdevumu ministram ES finanšu pārvaldes lietās Normundam Brokam (TB/LNNK), kurš uzskatīja, ka A.Loskutovam atlaišanas vietā varētu piemērot arī rājienu, lēmums, ar kuru valdība rosina Saeimu lemt par KNAB šefa atbrīvošanu, bija pieņemts. Ministri (sēdē divi nepiedalījās) cēlas no krēsliem un lielākoties šķietami apmierināti izklīda.
Maizīša faktors
Šī bija jau otrā reize, kad valdībā tika lemts par A.Loskutova padzīšanu. Lai arī valdības lēmums bija līdzīgs, būtiski atšķirīgais no pērnā rudens šai reizē bija fakts, ka speciāli izveidotā komisija atzinumu, ar kuru tā rosināja valdību lemt par A.Loskutova atbrīvošanu, bija pieņēmusi vienbalsīgi. Tas nozīmēja, ka par šoreiz bija balsojis arī komisijas vadītājs, ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Vērojot valdības sēdes gaitu, šķita, ka tieši J.Maizīša balsojums un vienbalsīgais komisijas lēmums ir tas nepārprotamais arguments, kas valdībai ļauj bez liekām diskusijām izšķirties par labu A.Loskutova atbrīvošanai. Tiesa, J.Maizītis, ziņojot par komisijas paveikto un atzinumā secināto, īpaši uzsvēra, ka komisija vērtēja tikai viņa kā biroja priekšnieka atbildību tieši saistībā ar KNAB pazudušo naudu (Ls 135 000), nevērtējot to, kāda bijusi A.Loskutova vadītā biroja darbība kopumā. No J.Maizīša presei atzītā izrietēja, ka galvenais arguments tam, kāpēc viņš šoreiz balsojis par A.Loskutova atbrīvošanu, ir fakts, ka pārkāpumi viņa kā biroja priekšnieka funkciju izpildē konstatēti jau atkārtoti, A.Loskutovs neko neesot darīja sistēmas uzlabošanai, tādēļ komisijas atzinums esot adekvāts. "Ja šī būtu bijusi pirmā reize, tad es varbūt būtu balsojis citādāk," Dienai teica J.Maizītis.
Nekā krimināla
Valdības un komisijas izteiktie pārmetumi KNAB šefam saistīti ar viņa pārkāpumiem biroja darba vadīšanas, organizatorisko un kontroles funkciju nodrošināšanā. Nekādi krimināli sodāmi nodarījumi A.Loskutova darbībās komisijas atzinumā nav konstatēti. Vienkāršojot, varētu teikt, ka valdība, pamatojoties uz komisijas secināto, ir pārliecinājusies, ka A.Loskutovs ir slikts biroja vadītājs, kurš nav spējis nodrošināt visu viņam dažādos likumos deleģēto funkciju, tajā skaitā kontroles, izpildi, kas samazinātu naudas pazušanas riskus, tāpēc no amata ir atbrīvojams.
Cilvēcīgā A.Loskutova kļūda ir tā, ka viņam trūka pieredzes valsts pārvaldes un biroja vadītāja amatā un ka pēc rudenī iepriekšējās valdības komisijas norādītajiem pārkāpumiem nav adekvāti rīkojies, nav birojā ieviesis dzelžainu kontroles sistēmu, un, iespējams, pārāk paļāvās uz darbinieku godaprātu.
A.Loskutovs viņam adresētos pārkāpumus neatzīst. Atbrīvošanu viņš uzskata par politisku, nevis juridisku lēmumu un gatavs par to arī tiesāties. Pārliecinošu atbildi, kāpēc birojā netika veikts audits un nodrošināta jau pērn rudenī konstatēto trūkumu kontroles sistēmā novēršana, A.Loskutovs Dienai nesniedza. Toreiz komisija neesot norādījusi uz nepilnībām kriminālprocesos izņemtās naudas kontrolē. Naudas pazušana atklājusies tikai aprīļa sākumā, kad birojā nekavējoties uzsākta izmeklēšana.
Pārkāpumi formāli
Komisijas atzinumā A.Loskutovam pārmesta vismaz četros likumos noteiktu atsevišķu normu neievērošana, kas attiecas uz viņa kā biroja vadītāja funkcijām un to nodrošinājumu. Komisija secinājusi, ka atbilstoši KNAB likumā un valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam A.Loskutovs nav nodrošinājis pienācīgu iekšējo un pakļauto amatpersonu darbības kontroli. Atzinumā norādīts, ka A.Loskutovs pienācīgi nebija izvērtējis Valsts kontroles pērn revīzijas atzinumā un Aigara Kalvīša (TP) valdības izveidotās komisijas ziņojumā norādītās nepilnības un ar KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļu saistītos riskus, atkārtoti atliekot šis nodaļas auditu. Secināts, ka A.Loskutovs nav arī nodrošinājis visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas par kriminālprocesos izņemtās naudas glabāšanu, uzskaiti, apriti un saglabāšanu atbilstoši iekšējā audita likumam. Vēl atzinumā uzsvērts, ka, neizveidojot iekšējo kontroles sistēmu par kriminālprocesos izņemto naudu, A.Loskutovs nav izpildījis KNAB un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās prasības. Komisijas ieskatā A.Loskutovs nav arī pienācīgi realizējis viņam piešķirto kompetenci, tādējādi nav ievērojis valsts pārvaldes likumā noteiktos principus.
Kopumā A.Loskutova pārkāpumi ir uzskatāmi par disciplināri vai administratīvi sodāmiem. Taču A.Loskutova gadījumā šāds sods nav iespējams, jo, kā valdībai paskaidroja ģenerālprokurors, juridiski strīdīgs ir jautājums, vai KNAB vadītāju vispār var sodīt disciplināri. "Šis ir nenoregulēts jautājums likumdošanā," teica J.Maizītis.
Līdz šim neatbildētais ir, vai naudas pazušana tiešām bija A.Loskutovam pārmestā "visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas nenodrošināšana," pienācīga "risku neizvērtēšana" un "audita atlikšana" vai tomēr tā bija kādu citu ne nejaušu un ar kontroli nesasaistītu darbību rezultāts, lai atrastos iegansts KNAB vadības nomaiņai. Skaidru atbildi varētu sniegt prokuratūrā sāktās izmeklēšanas rezultāts (diviem KNAB darbiniekiem jau uzrādītas apsūdzības). Tiesa, noprotams, ka Saeima, tāpat kā valdība, nav gatava to sagaidīt.
***
Jānis Maizītis, Ģenerālprokurors
Kad es iepriekšējā situācijā iestājos par to, ka Loskutova kungs nav jāatbrīvo no amata, man bija divi argumenti. Pirmkārt, ka tā ir tikai norāde uz riskiem, un nav teikts, ka šie riski ir notikuši, un, otrkārt, ka nekas nav pazudis. Situācijā, kāda tā ir šobrīd, riski ir iestājušies, un man nav neviena argumenta, kuru es varētu likt pretī tam, ko mēs redzam, pārbaudot šo sistēmu. (…)
Šī ir otrā reize. Viņam bija ļoti daudz laika, lai kaut ko darītu šīs sistēmas uzlabošanā, kontroles sistēmas mehānisma izveidošanā. Vadītājam ir pilnas tiesības, un tas pat ir vadītāja pienākums, un diemžēl viņš to nav darījis.
Vai ir pamats bažām, ka Loskutova atbildība šajā naudas pazušanā varētu būt arī krimināli sodāma?
Man ir grūti ko komentēt. Ļoti daudzi jautājumi joprojām ir neatbildēti, ja tā īsti un perfekti gribētu vērtēt arī Loskutova kunga lomu visā tajā, kas ir noticis KNAB saistībā ar noziegumu, tad tas būtu jāvērtē vai nu pēc krimināllietas izmeklēšanas beigām, vai vispār pēc notiesājoša sprieduma.
Ja Saeima nobalsos par Loskutova atbrīvošanu, ko jūs redzat viņa vietā?
Redziet, A.Loskutova kungam ir arī ļoti labas īpašības un pieredze KNAB vadītāja amatā. Jo viņš tiešam ir spējis nodrošināt to — teiksim, būt kā valnis starp politiskiem spiedieniem, politiskiem uzmetumiem, tam, lai izmeklētāji var mierīgi darīt savu darbu. Vai ir daudz tādu cilvēku Latvijā, kuri spēj līdzīgi rīkoties līdzīgās situācijās? Nu, tas ir retorisks jautājums.