Valdībā varētu nonākt ekonomikas glābšanas rīcības plāns

Oficiālu valdības rīcības plāna versiju Dienai pirmdien neizdevās iegūt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska sacītais liecina, ka vēl pirmdien plānu saskaņoja un papildināja. Rīcības plāna neoficiālā versija rāda, ka starp tuvākajā laikā darāmajiem darbiem ir banku sistēmas stabilizēšanas un ekonomikas atbalsta pasākumi, kā arī valsts budžeta grozījumu pieņemšana. Piemēram, kā izriet no neoficiālās versijas, jau līdz 31.janvārim bija paredzēts ieviest eksporta veicināšanas pasākumus, to vidū eksporta kredīta apdrošināšanu. Viens no tuvākajiem — līdz 15.februārim veicamajiem — darbiem valdībā vēl neaptiprinātajā dokumentā paredzēta priekšlikumu sagatavošana ekonomikas atbalstam, par to atbildīga Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Līdz 1.martam ekonomikas sildīšanas priekšlikumiem vajadzētu tikt izsludinātiem valsts sekretāru sanāksmē. Plāna neoficiālajā versijā jau līdz aprīļa beigām paredzēta vairāku jaunu likumu sagatavošana. Piemēram, paredzēts speciāls likums par banku maksātnespēju, kuram būtu jāatvieglo gan banku pārņemšanas, gan atveseļošanas, pilnīgas vai daļējas pārdošanas process. Saistībā ar šo likumprojektu izriet arī iespējamā valsts pārņemtās vai pārņemamās bankas sadalīšana. Starp steidzami darāmajiem darbiem ir arī likumprojekta par palīdzības sniegšanu bankām kapitāla pietiekamības nodrošināšanai pieņemšana. Tam būtu jāparedz mehānisms, kā valsts sniedz finansiālu atbalstu bankām kapitāla pietiekamības un ar to saistītās kredītu pieejamības veicināšanai. Plānā vajadzētu būt iekļautiem visiem no ekonomikas stabilizēšanas programmas izrietošiem valdības veicamajiem darbiem gan banku sistēmas stabilizēšanai, kredītu pieejamības veicināšanai, gan uzņēmējdarbības atbalstīšanai, valsts budžeta deficīta samazināšanai un ekonomikas stimulēšanai. Tiesa, rīcības plāns, visticamāk, vēl ļoti precīzi neatbildēs, kā ekonomika tiks sildīta, kādi mehānismi tiks iedarbināti un cik daudz naudas valdība tam atvēlēs. Var sagaidīt, ka rīcības plānā valdība noteiks konkrētus termiņus konkrētiem pasākumiem. Valdības loma aizdevuma naudas izmantošanā un ekonomikas glābšanas programmas īstenošanā ir būtiska, jo ārvalstu aizdevuma līdzekļi tiks sadalīti caur valsts budžetu, t.i., valdībai lemjot, kam kādus līdzekļus atvēlēt. Citādi sakot, tieši valsts budžets būs instruments, caur kuru virzīt naudu ekonomikas sildīšanai — banku stabilizēšanai, kredītu pieejamībai, ES fondu līdzfinansēšanai, uzņēmējdarbības atbalsta programmām, garantijām, galvojumiem utt.