Nav jau vērts turēt valdību, ja nevar sastrādāties." Tautas partijas frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim šķiet — kā "peldoša mīna ir 23.augusta referendums par pensiju likuma grozījumiem, pēc kura gan budžets ir neiespējams un valdība var krist, un tad var pacelt arī jautājumu, kas būs ar parlamentu." Piektdien Neatkarīgā, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, izplatīja informāciju par iespējamo tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) un izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) nomaiņu.
Izdevīgi izplatīt baumas
G.Bērziņš piektdien ticies ar I.Godmani un ministrs arī tieši pavaicājis, vai valdības vadītājs nav apmierināts ar viņa darbu. Premjers esot teicis, ka viņam neesot pretenziju, un saruna par šo jautājumu ilgusi 30 sekundes, Dienai sacīja G.Bērziņš. Viņš pieļāva: "Nav izslēgts, ka, lai radītu nestabilitāti valdībā, kādam — opozīcijai vai kādam citam — ir izdevīgi izplatīt šādas baumas." Arī premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis Dienai norādīja, ka premjera darba kārtībā "noteikti nav jautājums par ministru nomaiņu". Citiem I.Godmanim tuvu stāvošiem cilvēkiem tas šķiet neiespējami laikā, kad visām partijām kopīgi jāgatavo nākamā gada budžets, kā arī īsi pirms I.Godmaņa došanās uz olimpiskajām spēlēm Pekinā. Premjera partijas biedri arī pieļāva, ka baumas varētu tikt izplatītas ar mērķi destabilizēt valdību un šajā gadījumā — radīt nervozitāti arī tēvzemiešos. Ja, dažuprāt, tas atkal varētu būt Tautas partijas interesēs, tad TP frakcijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim nekas nebija zināms par varbūtēju ministru nomaiņu, viņš G.Bērziņu arī uzskata par "sakarīgāko tēvzemiešu ministru valdībā".
Neoficiāli avoti koalīcijā minēja, ka premjers I.Godmanis kādās partiju sarunās ir atzinis, ka neesot apmierināts ar piecu ministru darbību, nosaucot gan G.Bērziņu un T.Koķi, gan divus Tautas partijas ministrus, no kuriem viens esot finanšu ministrs Atis Slakteris. Valdības vadītājs nav slēpis savas domas par to, kas viņu neapmierina vienā vai otrā ministrijā, taču neesot runa par ministru nomaiņu, uzsver I.Godmaņa cilvēki. Jau ziņots, ka nesen valdības sēdē premjers aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas vadību sagatavot informāciju par situāciju skolās — skolotāju un skolēnu skaitu, kā arī likmēm. Tikai pēc tās izvērtēšanas varēšot izšķirties, vai valdība var uzņemties saistības turpināt palielināt skolotāju atalgojumu. Tāda informācija savulaik bija interesējusi arī premjera priekšgājēju Aigaru Kalvīti (TP), atminas viņa partijas biedri. M.Kučinskis uzskata, ka ZZS vadības paziņojumi par varbūtību neatbalstīt nākamā gada budžetu šajā smagajā ekonomiskajā situācijā esot nevietā. "Mēs gribam stingri brīdināt premjeru — ja nebūs līdzekļu pedagogu algu paaugstināšanai, mēs budžetu neatbalstīsim. Ja valdība nevar izpildīt savus solījumus, tad tai ir jāiet prom," aģentūrai LETA bija sacījis A.Brigmanis.
Skolotājiem naudu sola
Premjera preses sekretārs E.Vaikulis, norādīja, ka skolotājiem algas tiks palielinātas un valdības vadītājs arī neredzot apdraudējumu valdības stabilitātei — esot jautājumi, kas izraisa diskusijas par budžeta sadali, taču partijām par to būšot jāspēj vienoties. No premjera pārstāvja sacīta izrietēja, ka I.Godmanis nav gatavs pakļauties ultimatīvām prasībām. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, iespējams, ka budžetu šogad valdība varētu iesniegt Saeimā nevis 1.oktobrī, bet vēlāk, jo tā sagatavošanā liela nozīme būšot septembra un oktobra finansu situācijas rādītāju izvērtēšanai. Var secināt, ka budžeta pieņemšanas laikā partijas jau būs sākušas nākamajā vasarā paredzēto pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu, kad valdības maiņa šķiet maz ticama.
Budžets var radīt krīzi
Atzīstot, ka šis valdībai būs ļoti grūts budžets un tā pieņemšana var beigties ar politisku krīzi, TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle Dienai uzsvēra: "Pie jebkura rezultāta Godmanim būtu jāturpina vadīt valdību. Es neredzu citu premjera kandidātu." Jau iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka arī Valsts prezidents Valdis Zatlers varētu uzticēt vēlreiz valdību veidot I.Godmanim. Kādā no koalīcijas sanāksmēm esot spriests, vai nevajadzētu paplašināt to ar kādu no opozīcijas partijām, ko I.Godmanis kategoriski ir noraidījis. M.Kučinski tas izbrīna, jo "tas nozīmē, ka premjers uzņemas atbildību par visu". Viņaprāt, šī arī neesot īstā reize, kad koalīcijas partijām savā starpā plēsties. ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis atkārtoja, ka ZZS aizstāvēs gan savas atbildības ministrijas, gan arī vērtēs investīciju sadali pašvaldību projektiem.
Jau ziņots, ka pēc iepazīšanās ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras apstiprinātajiem 75 projektu pieteikumiem mērķdotāciju saņemšanai pašvaldību infrastruktūras attīstībai 2009.gadā ZZS apšaubīja to taisnīgu sadali un premjers uzdeva savam birojam vēlreiz izvērtēt investīciju sadali. ZZS uzskata, ka priekšroka ir dota Tautas partijas pārstāvētajām pašvaldībām, lai pirms pašvaldību vēlēšanām varētu prezentēt savus labos darbus. Turpretim TP pārstāvji ZZS aktivitātes saista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, norādot, ka investīciju projektus ir vērtējuši nevis politiķi, bet speciālisti.