Valsts nestutēta, "Parex banka" meklē papildu kapitālu
Darījums ar ERAB
Lielais Parex mērķis — pēc iespējas ātrāk atgriezties tirgū — nav mainījies, pārcelti tikai tā sasniegšanas termiņi. Patlaban runa ir par rudeni, vēlākais 1.decembri. Tas tā ir, jo 30.novembris ir galīgais termiņš bankas darbības pilnasinīgai atjaunošanai. Saskaņā ar likumdošanu banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežojumus bankas darbībai var piemērot ne ilgāk par gadu. Pēc tam tie vairs nebūs spēkā. Tādējādi Parex ir tikai viena iespēja: nodrošināt FKTK prasību izpildi, tas ir, bankas likviditāti — naudas pietiekamību. Par to, kas notiks, ja Parex tas neizdosies, amatpersonas nerunā. Versija, ka bankas durvis tiktu aizvērtas, nav pieļauta.
Vai tagad prognozes par Parex atgriešanos tirgū ir ticamākas? Kā viens no būtiskiem argumentiem minēts fakts, ka jau tuvākajās dienās beidzot notiks reāla banku glābšanā pieredzējušās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ienākšana Parex kapitālā. Aprīlī parakstītā līguma ar ERAB par 25% plus vienas Parex akcijas pirkšanu reāla īstenošanās plānota šajā vai vēlākais nākamajā nedēļā. Darījuma summa ir 51,4 miljoni latu — Parex akcijas ERAB pirks no valsts Privatizācijas aģentūras (PA)personā. Valsts darījumā nepelnīs, taču neko arī nezaudēs, jo ERAB bankas akcijas pērk par tādu pašu cenu, kādu valsts, palielinot bankas kapitālu, tajā ieguldījusi. Tas nozīmē, ka pēc šī pirkuma valsts kasē atgriezīsies 51 miljons latu no kopumā 140,75 miljoniem latu, kurus PA maijā ieguldīja Parex akciju kapitāla palielināšanā.
Interesējas fondi
Lai arī ERAB piesaistīšana ir nozīmīga Parex nākotnei, galveno problēmu — FKTK noteiktu likviditātes kritēriju izpildi — tā vēl neatrisina. Lai pilnībā atjaunotu darbību, Parex nepieciešams vēl papildu kapitāls. Līdz ar EK sākto pārbaudi uz lielāku valsts atbalstu Parex nevar paļauties. Tāpēc kapitāls likviditātes nodrošināšanai jāmeklē ārpus valsts atbalsta. Risinājumi ir bankas vadības darba kārtībā.
Viena no iespējām ir valstij piederošo Parex akciju pārdošana, taču prognozes par viena vai vairāku investoru atrašanu pagaidām ir nekonkrētas. Par līdzšinējiem panākumiem investoru atrašanā Parex prezidentam Nilam Melngailim konkrētas atbildes nav. Viņš tikai atzīst, ka notiek sarunas ar ārvalstu ieguldītājiem, vairākiem rietumvalstu un bagāto arābu valstu investīciju un riska kapitāla fondiem. "Ir vairāki investīciju fondi, kas izrādījuši interesi un varētu ienākt bankā ar aizdevumiem, depozītiem vai akciju pirkšanu, taču šobrīd nekā konkrēta nav," saka N.Melngailis un uzsver, ka konkrētību fondu interesē par Parex bremzējot neskaidrība starptautiskajā tirgū par to, kas notiks ar valsti, kāda būs sadarbība ar Starptautisko Valūtas fondu.
Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka nopietnākās sarunas par ieguldījumiem Parex bankas vadībā risina ar bagātas britu ģimenes pārvaldīto fondu Blackfish Capital Management, kurš varētu iegādāties daļu bankas akciju un nodrošināt papildu finansējumu. Nenoliedzot Blackfish interesi, N.Melngailis no komentāriem atturas. Viņš tikai apstiprina, ka panākta vienošanās ar Eiropas Investīciju fondu par līdz 200 miljonu eiro aizdevumu. Šo naudu Parex pēc darbības atjaunošanas izmantošot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai.
Pārdos īpašumus
Bez investoru meklējumiem cits risinājumus, kā bez papildu valsts atbalsta nodrošināt bankas kapitāla pietiekamību, saistīts ar iespējamo Parex piederošo īpašumu — ārvalstu filiāļu un meitasuzņēmumu — pārdošanu.
Lai arī bankas vadība oficiāli to vēl neapstiprina, Dienai zināms, ka tiek apsvērta Parex grupai piederošo līzinga un brokera kompāniju Krievijā un NVS valstīs pārdošana (Parex līzinga firmas darbojas Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā). Izskatīta arī iespēja pārdot Parex bankas filiāles Vācijā un Zviedrijā, kā arī Parex piederošo banku Šveicē AP Anlage und Privatbank AG (tās pārdošana a/s Latvijas krājbanka bija plānota jau pērnā gada sākumā, darījums ar Krājbanku gan, visticamāk, nenotiks). Pārdošana varētu skart arī bankai piederošos nekustamos īpašumus Latvijā, to skaitā jauno biroju ēku Rīgā.
Noprotams, ka ārpus pārdodamo īpašumu loka ir bankas aktīvi abās kaimiņvalstīs, arī banka Lietuvā. Tas saistīts ar Parex stratēģisko mērķi attīstīt darbību Baltijas valstīs. Pēc neoficiālas informācijas, pircēju meklēšana Parex īpašumiem Krievijā un NVS jau sākta. Tiesa, bankas pilnīga aiziešana no Austrumu tirgus nav pieļauta, gan bankas darbības stratēģija, gan N.Melngaiļa sacītais ļauj spriest, ka turīgu Austrumu klientu apkalpošana būs viens no darbības akcentiem.
N.Melngailis cer, ka Parex, iespējams, jau ātrāk nekā līdz 31.novembrim izdosies pilnībā atjaunot darbību. FKTK to nekomentē, tikai uzsver, ka regulāri monitorē finanšu situāciju bankā, izvērtējot iespēju atcelt ierobežojumus. Konkrētus solījumus FKTK nedod. Parex stabilizēšanā esot izdarīts jau ļoti daudz.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
UZZINI VAIRĀK
Kāds ir valsts atbalsts?
- Valsts kase pēc Parex pārņemšanas bankā depozītos noguldījusi 837
miljonus latu, visi noguldījumi garantēti ar ķīlas līgumiem, to vērtība
1,04 miljardi latu.
- Par VK noguldījumiem Parex maksā procentus — eiro depozītu likmes 4,8— 5,8%, latu — 11,44%.
- Līdz augustam valsts procentu maksājumos no Parex saņēma 19,9 miljonus latu. Vēl jāsaņem 14,9 miljoni latu.
- Parex sindicētā kredīta atmaksai valsts no Eiropas Komisijas piešķirtā pirmā aizdevuma daļas iztērējusi 163,4 miljonus latu.
- Parex kapitāla palielināšanā valsts Privatizācijas aģentūras personā
ieguldījusi 191,02 miljonus latu. No tiem 140,75 milj. latu ieguldīti
akciju kapitāla palielināšanā, 50,27 milj. latu — subordinētajā
kapitālā (ilgtermiņa aizdevums ar iespēju pārvērst akcijas).
- Ja valdība Parex nepārņemtu, tai draudētu bankrots un valstij Parex
noguldītājiem trīs mēnešu laikā būtu bijis jāizmaksā ap 660 milj. latu.
- Pašlaik bankrota gadījumā valstij Parex noguldītājiem būtu jāizmaksā ap 300 milj. latu.
- Valstij pieder 95,3% Parex akciju, 25% plus viena akcija tuvākajā laikā nonāks ERAB.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!