Var pieņemt vēsturisku lēmumu

Valsts prezidents ir palicis vienīgā Saeimas izraudzītā amatpersona, kas tiek vēlēta aizklāti. Ja projekta izskatīšana notiks saskaņā ar Juridiskās komisijas sagatavoto grafiku, tad Saeimas vēlēšanu priekšvakarā 4. oktobrī parlaments varētu pieņemt daudzus gadus apspriestos Satversmes grozījumus galīgajā lasījumā, Dienai apstiprināja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) un viņa vietniece Inese Lībiņa- Egnere (Vienotība). Komisija 6. septembrī piedāvās noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pēc ierosinājumu izvērtēšanas komisijā Saeima tos otrajā lasījumā varētu skatīt 20. septembrī, bet vēl pēc divām nedēļām – pieņemt galīgajā lasījumā. Taču tas ir iespējams tikai teorētiski, jo deputātiem var būt iebildumi, piemēram, pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tiklab komisijas sēdes var nenotikt kvoruma trūkuma dēļ, kā tas aizejošajā vasarā citā komisijā jau atgadījās.

"Ja sabiedrība to vēlas, kāpēc gan tai šo iespēju nedot. Tāpēc esmu izdarījis šādu izvēli. Vai būs labāk, es nezinu. Taču būs citādāk," Dienai savu atbalstu atklātai prezidenta ievēlēšanai pamatoja ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis. Uz jautājumu, vai tāds viedoklis ir visai frakcijai, viņš atbildēja, ka par to neesot drošs. ZZS līderis Armands Krauze Dienai apstiprināja, ka viņš savas domas neplāno mainīt un šo projektu neatbalstīs, – "ja balso aizklāti, tad var balsot pēc savas sirdsapziņas, kas nav iespējams, atklāti vēlot prezidentu". Viņaprāt, frakcijai būšot brīvais balsojums. No ZZS līderu sacītā rodas iespaids, ka viņi cenšas piemēroties dažādām vēlētāju gaumēm. Iespējams, ZZS vēlas arī samazināt LRA līderu centienus visās iespējamās auditorijās kaunināt tos, kas grib slēpti vienoties par prezidentu. ZZS un LRA daļēji cīnās par vienu vēlētāju.