Vara aizstāv «savējos» un izrēķinās ar «svešajiem»

Reizēm rodas iespaids, ka pie varas esošie tiktāl zaudējuši saikni ar īstenību, ka arī lielāko daļu vēlētāju uzlūko par "svešajiem", kas turklāt ir viegli piemuļķojami. Cilvēki šo attieksmi jūt. Šā gada 10.jūnija Latvijas Vēstnesī bija publicēts bijušā zemessarga un strādājoša pensionāra iesniegums, kurā viņš lūdz Saeimu piešķirt finansējumu Ministru kabineta sēžu zāles remontam, lai aizkrāsotu saukli "Viens likums, viena taisnība visiem". Tas būtu pareizi darīts. Vismaz līdz laikam, kamēr bijušās Tiesu pils zālē sēdēs valdība, kuras attieksmē pret amatpersonām valdīs dubultstandarti. Pēc Kalvīša valdības neveiksmīgās rudens akcijas pret Loskutovu Ministru kabinets izdeva noteikumus, paredzot procedūru, kādā izvērtējama KNAB vadītāja iespējamā neatbilstība amatam. Tagad, lai to konstatētu, jāizveido īpaša komisija, kuras sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, drošības policijas priekšnieks; Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. It kā viss pareizi, taču patlaban, vērtējot Alekseja Loskutova atbilstību amatam, valdībai joprojām nav izdevies izvairīties no nopietna interešu konflikta. Stipri jāšaubās, vai Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jaundžeikars (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Veldre (TP) spēj objektīvi lemt par Loskutova atbilstību vai neatbilstību amatam, jo pēc KNAB prasības TP jāatmaksā valsts kasē vairāk nekā miljons latu, kas, pārkāpjot Politisko partiju finansēšanas likumu, iztērēti 9.Saeimas vēlēšanu kampaņā. Savukārt par LPP/LC pārtēriņu četrsimts tūkstošu latu apjomā galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Ne tikai KNAB, bet arī Augstākā tiesa savā 2006.gada 3.novembra blakuslēmumā ir konstatējusi, ka minētās politiskās partijas priekšvēlēšanu laikā savu partiju reklamēšanai iztērējušas ievērojami vairāk līdzekļu, nekā to pieļauj likums. Taču valdība šo interešu konfliktu ignorēja. Ignorēja tāpēc, ka valdošajā koalīcijā nav tādas partijas, kura nebūtu pārkāpusi vēlēšanu finansēšanas likumu. "Savējie" jāsaudzē. Pret "svešajiem" jāvēršas, cik vien spēka. Valdošās koalīcijas pārstāvji nav skopojošies ar asiem un pāsteidzīgiem vērtējumiem par KNAB un tā vadītāja Loskutova darbu. Kalvītis, vēl pirms ģenerālprokurors Maizītis bija beidzis izmeklēšanu, jau paziņoja, ka Loskutovs ir izdarījis krimināli sodāmu nodarījumu. Arī izmeklēšanas komisijā nozīmētie Saeimas un valdības pārstāvji neatpaliek savos izteikumos, Jaundžeikars jau vairākkārt publiski klāstījis, ka Loskutovam nav vietas KNAB. Vēl krāšņāk nupat izrunājās Veldre, tūlīt pēc komisijas izveidošanas apbrīnojamā varas pašpietiekamībā paziņojot, ka jautājums "konceptuāli" jau izlemts. Atlicis vien agrāk pieņemto lēmumu "aptamborēt" ar juridisku argumentāciju. No šiem "savējo" izteikumiem dveš tāds tiesisks nihilisms, kas diskreditē Latvijas valsti un parāda Latvijas politikas degradēšanos, pienākuma un politiskās atbildības trūkumu. Protams, šaubu nav, ka iestādes vadītājam ir jābūt atbildīgam par iestādē notiekošo. Diemžēl ne valsts, ne pašvaldības iestāde, ne arī komercsabiedrība nav pasargāta no negodīgiem darbiniekiem, arī zagļiem. Tāpēc, nosakot vadītāja vainu, vispirms jāvērtē, vai vadītājs, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, ir darījis visu, lai nepieļautu zādzību. Un te nu atkal jābrīnās, cik atšķirīgas atbildības mērauklas valdošie piemēro "savējiem" un "svešajiem". Iepazīstoties ar Valsts kontroles pēdējo mēnešu revīzijām atsevišķās ministrijās, par kurām politiski atbildīgas ir Tautas partija un LPP/LC, redzams, ka tur pārkāpumu ir kā biezs un izšķērdētas vai nelikumīgi izlietotas daudz lielākas summas. Nepakavēsimies pie plaši apspriestajiem notikumiem saistībā ar valsts drošības apdraudējumu sakarā ar pilsoņu pasu tirgošanu Iekšlietu ministrijas sistēmā un Valsts ieņēmuma dienesta sistēmā esošo organizēto noziedzību Muitas dienestā. Kā zināms, ne iekšlietu ministrs Segliņš, ne finanšu ministri Spurdziņs un Slakteris nav uzskatījuši, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās amatpersonas būtu jāsauc pie atbildības. "Savējie" taču! 2007.gadā Veldres kungs bija veselības ministrs. Valsts kontroles š.g. 28.aprīļa revīzijas ziņojumā redzams, ka revīzijā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kā rezultātā konsolidētais Veselības ministrijas 2007.gada finanšu pārskats nav sagatavots atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Valsts kontrole norādījusi, ka ministrijas finanšu pārskats nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Veselības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu finansiālo stāvokli, kā arī ministrijas un tās padotības iestāžu saimniecisko darbību. Ministrija nav noteikusi vienotus grāmatvedības uzskaites principus, nav piemērojusi grāmatvedības politiku ministrijas un tās padotības iestāžu saimnieciskajai darbībai, nav izstrādājusi konsolidācijas pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kā arī informācija gada pārskatā nav salīdzināma. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte, sagatavojot 2007.gada finanšu pārskatu, kura aktīvu kopsummu veido Ls 9 054 368 jeb 8% no konsolidētajiem Veselības ministrijas 2007.gada bilances aktīviem, nav ievērojusi uzkrāšanas principu debitoru un norēķinu ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaitē. Universitāte nespēj kontrolēt uzņēmuma mantas saglabāšanu, un finanšu pārskatā nav nodrošināts grāmatvedības sniegtās informācijas savlaicīgums un pareizība. Turklāt Veselības ministrija nav norādījusi grāmatvedības uzskaitē visus tai piederošos nekustamos īpašumus. Pastāvot šādai (ne)kārtībai, grūti konstatēt, vai ministrijas sistēmā kāds zog vai nezog. Veldrem, pirms mest akmeni cita dārzā, vispirms vajadzēja ieviest kārtību savās mājās. Taču nav dzirdēts, ka Veldres kungs vai Ministru kabinets būtu saucis pie disciplinārās vai cita veida atbildības kādu no ministrijas vai minētās Universitātes amatpersonām. Kad Valsts kontrole norāda uz desmitiem miljonu nesaimniecisku un patvaļīgu valsts naudas izmantošanu Satiksmes ministrijā, Šlesera kungs atbildei tik skandina par lētajām aviokompānijām un pasažieru skaita pieaugumu lidostā. Līdzīgā revīzijā Valsts kontrole, piemēram, secina, ka ministrijā nav uzrādīti 3365 zemesgrāmatā nereģistrētie zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7,3 miljoni latu un 420 ēku un būvju ar kadastrālo vērtību 41,2 miljoni latu; ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā nav iekļauti kapitālie izdevumi autoceļu atjaunošanai 15,2 miljoni latu apmērā. Satiksmes ministrija 2007.gada beigās ir bijusi valsts kapitāla daļu turētāja 14 valsts kapitālsabiedrībās. No tām 10 kapitālsabiedrībās valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem pretlikumīgi (papildus normatīvajos aktos noteiktajai atlīdzībai) ir izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un citi maksājumi 421 127 latu apmērā. Turklāt kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, saviem valdes locekļiem, ar kuriem tiek pārtrauktas darba attiecības, ir izmaksājušas ļoti dāsnas atlaišanas kompensācijas - vienpadsmit personām kopā 743 002 latu. Turklāt vienai no tām - 237 340 latu! No minētajām ministrijām neatpaliek arī Kultūras ministrija. Revīzijā konstatēts, ka valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi, kurā strādā aptuveni 30 darbinieku, 2007.gadā ar plašu vērienu tērējusies komandējuma un reprezentācijas izdevumiem, dalībai konferencēs un mācībās, nepamatoti attiecinot kopā iztērētos 44 975 latus uz bilances posteni "Pamatlīdzekļu izveidošana un nebeigtā celtniecība". Taču kultūras ministre ne tikai nav disciplināri sodījusi aģentūras vadītāju, bet joprojām turpina apgalvot, ka Jauno Trīs brāļu galva Magones kungs ir viskompetentākais no kompetentākajiem vadītājiem. Kā redzam, valdības rīcība pret Loskutovu pilnīgi atšķiras no tās rīcības, kāda bijusi citos līdzīgos gadījumos pret citām valsts amatpersonām. Vēl vairāk - tā ir nesamērīga. Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam valstī ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Šā principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Nevis šķirojot "savējos" un "svešajos".