Vēlētāju lielā aktivitāte referendumā par Satversmes grozījumiem, ko vienlaikus var uztvert arī kā sabiedrības attieksmi pret valdošo partiju īstenoto politiku, nav tās mudinājusi domāt par izmaiņām šajā politikā. Varas partiju līderu balsīs svētdien skanēja gandarījums, ka līdz pozitīvam referenduma iznākumam ir pietrūcis, taču, lai uz laiku nomierinātu sabiedrību, Tautas partijas priekšsēdis Aigars Kalvītis jau referenduma dienā, kad balsotāju skaits pārsniedza 400 000 robežu, paziņoja, ka "Satversmes grozījumi ir nobrieduši" un rudenī pēc atgriešanās no vasaras brīvdienām tādi tikšot gatavoti kopā ar opozīciju, lai vienlaikus mazinātu arī konfrontāciju labējo partiju starpā.
Neatrisina problēmu
Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa, kas kopā ar Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai vadītājiem aicināja Valsts prezidentu rosināt Saeimas atlaišanu, Dienai sacīja, ka cilvēku aktivitāte nav saistāma tikai ar viņu atbalstu konkrētajai Satversmes grozījumu redakcijai. Pilsoņi ir izmantojuši iespēju doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai paustu attieksmi pret valdošo īstenoto politiku, kas, viņasprāt, ir bankrotējusi. "Normālā valstī politiķi tādā situācijā paši atkāptos," teica S.Āboltiņa. Viņa uzsver, ka centieni grozīt Satversmi neatrisinās problēmu pēc būtības.
Jautājums esot, vai valdības partijas spēs izvēlēties tādu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, par kura piemērotību amatam neradīsies šaubas, kādas cilvēki piedzīvoja laikā, kad koalīcija izraudzījās Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vai Uzņēmuma reģistra galveno valsts notāru. Neesot garantijas, ka nekad vairs šīs Saeimas darbības laikā nebūs mēģinājumi nemanāmi pieņemt tādus likumus, kāds bija noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums, kuru prezidents nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Tāpat nav ticības, ka skaitliski lielākā Tautas partija atkal nemēģinās izmantot kādas sev raksturīgās aizkulišu metodes, lai palielinātu politisko ietekmi uz kādas citas partijas rēķina, piemēram, nemotivēti cenšoties nomainīt valdību vai kādas pašvaldības vadītāju.
Labējās opozīcijas pārstāvji arī uzskata, ka šo ticību Tautas partijas spējai mainīties mazina tajā ietekmīgā Gundara Bērziņa regulārie izteikumi dažos medijos, piemēram, nesenajā intervijā Neatkarīgajā viņš lielu daļu sakāmā veltīja Ģenerālprokuratūras darbības novērtējumam. Tas tikai pastiprina aizdomas par nolūkiem panākt pārmaiņas arī šajā iestādē. TP līderi nav devuši novērtējumu šiem sava kolēģa paziņojumiem, un nekas nav mainījies arī pēc vērā ņemamās pilsoņu aktivitātes referendumā.
Politiķi neslēpj gandarījumu
Aptaujātie varas partiju politiķi Dienai neslēpa gandarījumu, ka referendums ir beidzies ar negatīvu iznākumu, jo citādi valstī būtu radīta politiskā nestabilitāte un apdraudētas arī valdības iespējas ekonomiski grūtajā periodā īstenot savus uzdevumus, ko uzsvēra LPP/LC frakcijas vadītāja vietnieks Dzintars Jaundžeikars. Viņa un citu valdošo sacītajā neizskanēja nekas tāds, kas dotu cerību, ka viņi turpmāk vairāk rēķināsies ar sabiedrības viedokli. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis vienīgi atzina, ka TP ir jāiet līdzi laikam un rudenī kongresā jāmaina pārvaldes struktūra, lai nodrošinātu tādu lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas dotu iespēju tajā iesaistīties plašākam biedru lokam. Savukārt Jānis Lagzdiņš (TP) uzsvēra, ka jautājumā par nākamā KNAB vadītāja izvēli viņam būs ļoti stingra nostāja, nepieļaujot, ka tiek izdarīta sabiedrību nepārliecinoša izvēle.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš vismaz uz laiku ieies vēsturē ar savu secinājumu - ja referenduma iznākums būtu pozitīvs, cilvēki pamostos citā Latvijā, kur uz cittautiešu vēlētāju orientētajiem politiskajiem spēkiem būtu iespēja uzvarēt nākamajās vēlēšanās, arī pēc referenduma nebija sapratis, ka labējo partiju izredzes ir saistītas ar prasmi nodrošināt vēlētāju uzticību ar savu darbību. To gan G.Daudze, līdzīgi kā A.Kalvītis, atzina, ka varas partijām ir jāspēj pārvarēt agrākos aizvainojumus un jāstrādā kopā ar labējo opozīciju, lai mazinātu šķelšanos šajā spektrā.
"Mācības ir daudzas, bet te arī opozīcijai vajadzētu būt izsvērtai savā novērtējumā, jo balsojums bija par šo Saeimu. Kļūdas ir šai Saeimai un tās valdībām," Dienai teica Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Roberts Zīle. Viņaprāt, šo nemieru sabiedrībā vairoja A.Kalvīša darbība viņa valdības pēdējos mēnešos. Situācijā, kad ir tāda sabiedrības noslāņošanās un sociāli neapmierinātā iedzīvotāju daļa savās iespējās jūtās apdraudēta, viņus kaitina tie, kas kļūst bagātāki, uzskata tēvzemiešu līderis. Ja tas vēl sakrītot ar varas pārstāvju vīzdegunību, tas atsaucas uz sabiedrības reakciju. R.Zīle paredz, ka tuvākie gadi ekonomiskā ziņā "būs vēl izaicinošāki sabiedrībai, kas liks varai būt atbildīgai tās atbalstā". Taču, tāpat kā Vents Armands Krauklis (TP), arī TB/LNNK priekšsēdis izsaka lielas šaubas, vai tagadējai opozīcijai, nokļūstot pie varas, būtu skaidrs piedāvājums darbībai ekonomiski sarežģītajā situācijā.