Varētu apstāties zinātnisko grantu projektu finansēšana

" Finansējums zinātnei ir viena no 2009.gada valsts budžeta pozīcijām, par kuru pašlaik norit asākās diskusijas, — zinātnieki akcentē, ka, to samazinot, valsts faktiski zāģē zaru, uz kura pati sēž, jo tas var atsaukties uz tās ilgtermiņa attīstību, savukārt Saeimas deputāti pagaidām ir atturīgi izteikumos, solot naudu vēl meklēt. "Zūd ticība deklarētajām prioritātēm. Tie ir tikai tukši vārdi," skeptisks ir Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs Elmārs Grēns. Jau ziņots, ka par 2,7 miljoniem plānots samazināt valsts dotāciju zinātniskās darbības nodrošināšanai. Zinātnieki uzsver, ka fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem paredzēti trīs miljoni latu, no kuriem lielākā daļa aizies jau iesāktajiem sadarbības projektiem. Savukārt LZP zinātnisko grantu projektiem varētu atlikt aptuveni miljons. E.Grēns skaidro, ka šogad LZP saņēmusi 500 pieteikumu un kopējais prasījuma apjoms ir 17 miljoni latu. Ja grantu projektiem tiešām būs paredzēts tikai miljons latu, tad finansējuma sadali nākšoties atlikt. "Nevaram finansēt tik nelielu daļu, tas būtu netaisnīgi," saka E.Grēns. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadītāja Maija Kūle norāda, ka šajā situācijā zinātnieki nostādīti sliktākā situācijā nekā citas sociālās grupas — atalgojums varētu pat samazināties par 20—40%. Savukārt budžeta izstrādātājiem, viņasprāt, "absolūti nav sistēmiska skatījuma uz problēmu", jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka zinātniskie institūti, kuriem nav projektu, nevar saņemt bāzes finansējumu. Šajā situācijā daudzi zinātniskie institūti atstāti bez iespējas saņemt projektu finansējumu, teorētiski tie vairs nevarēs saņemt arī bāzes finansējumu. IZM sola — grantu projektu finansējuma samazinājums plānots tikai nākamgad, pēc tam viss atgriezīšoties ierastajās sliedēs. E.Grēns norāda, ka tas ir "optimistisks un vieglprātīgs solījums". "Šie granti 16 gadu notur tematiskos pētījumu lokus visos institūtos," uzsver M.Kūle. Pieredzējušajiem zinātniekiem vēl ir iespējas piedalīties valsts pētījumu programmās, un amatpersonas uzsver, ka nākamajos gados plānots ievērojams zinātnes finansējuma pieaugums no ES struktūrfondu programmām. Tiesa, tiek prognozēts, ka līdzekļu apguvi varētu sākt tikai nākamā gada otrajā pusē, turklāt, iepriekš valsts sedza 15% līdzfinansējuma daļu, taču tagad segs tikai 7,5%, savukārt atlikušie 7,5% jārod pašiem zinātniskajiem institūtiem. Vēl vairāk zinātnes finansējumu samazinās gada sākumā veiktie grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas paredz, ka nākamgad būs jāmaksā arī 18% no zinātnes projektiem paredzētā finansējuma. Grantu projektu finansējuma "apcirpšanas" rada draudu, ka tiks kavēta jauno speciālistu piesaistīšana zinātnei. Eksperti brīdina, ka zinātnes finansējuma sarukums atstās negatīvu iespaidu uz valsts ilgtermiņa attīstību. "Latvija būs spiesta atteikties no modernas valsts attīstības," prognozē E.Grēns. "Mēs nevēlamies būt lēta darbaspēka zeme (..). Atliek otrs variants — kvalitatīva izglītība, radošums, pievienotā vērtība, biznesā fokuss uz inovatīviem produktiem, pakalpojumiem, ieguldījumi zinātnē, izpētē utt.", Dienā rakstīja projekta Iespējamā misija patronese Ingrīda Blūma. Piesardzīgs pret Latvijas zinātnieku līdzšinējo veikumu ir Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš norāda, ka vismaz viņa pārstāvētajā ekonomikas nozarē daudzu pētījumu lietderība ir apšaubāma. Galavārds par nākamā gada finansējumu zinātnei ir Saeimai, un Dienas aptaujātie deputāti lielākoties pauž piesardzīgu viedokli par iespēju to palielināt, taču visi ir vienisprātis — jebkurā gadījumā to nedrīkst veikt, palielinot budžeta deficītu. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (TP) skaidro, ka ir iespēja paaugstināt finansējumu zinātnei, taču viņš atbildību pāradresē IZM un valdībai, kam esot Saeimai jāpiedāvā konkrēts avots, kur to rast. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norāda, ka pirmām kārtām jāskatās uz IZM — noprotams, ka tās spēja savos resursos rast vairākus miljonus latu pedagogu algām rada šaubas par tai piešķirto budžeta līdzekļu racionalitāti. "Tur jau nav ko ņemt," teic Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdis Jānis Strazdiņš (ZZS). IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) apstiprina, ka IZM iekšējos resursos šādu līdzekļu nav, savukārt vaicāts, vai IZM grasās mudināt valdību lūkoties citu nozaru līdzekļos, viņš saka: "Princips — savelc jostu otram — nav mūsu dienas kārtībā." Viņš neredzot posteni, kuram atņemt līdzekļus, lai tie nonāktu izglītībai un zinātnei, taču, viņaprāt, šim mērķim varētu paredzēt ietaupījumu, kas rastos, ja Saeima apcirptu savus tēriņus par trim miljoniem latu. Tam piekrīt arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), bet kā otru iespējamo avotu viņa min naudu, ko varētu iegūt, palielinot akcīzes nodokli alkoholam, tabakai.