PCTVL frakcija Saeimā iesniegusi priekšlikumu 194.pantu no Krimināllikuma izslēgt, savukārt citu frakciju pārstāvji ir mērenāki, pieļaujot iespēju šo pantu precizēt. Diskutablā norma, uz kuru pamatojoties DP ierosināja kriminālprocesus pret Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu un mūziķi Valteru Frīdenbergu saistībā ar viņu izteikumiem par Latvijas Banku un lata iespējamo nestabilitāti, Krimināllikumā nav pat gadu. Tieši šie grozījumi, kurus iniciēja pērnā gada sākumā izplatījušās baumas par iespējamu lata devalvāciju, jau pērnā gada beigās raisīja diskusiju par to, kā tiks nodrošināts balanss starp šo normu un Satversmē garantēto vārda brīvību, jo PCTVL nesekmīgi lūdza Valsts prezidentu Valdi Zatleru atgriezt likumu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. "Tas būtu neapšaubāmi bīstami, jo pavērtu iespējas uzbrukt finanšu sistēmai gan iekšēji, gan ārēji," panta izslēgšanai iebilst Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Edvards Kušners, brīdinot, ka tādā gadījumā likumdošanā vairs nebūtu nekādu mehānismu, kā pasargāt finanšu sistēmu. V.Zatlers un citu Saeimas frakciju pārstāvji skeptiski raugās uz normas izslēgšanu no Krimināllikuma. Valsts prezidenta pārstāve Maija Celmiņa atgādina, ka pērn netika apšaubīta normas nepieciešamība pēc būtības, bet gan paustas bažas par tās interpretāciju un piemērošanu praksē. Arī tagad V.Zatlers neiebilstot pret Krimināllikuma regulējumu, viņaprāt, problēmas meklējamas normas izpratnē. "Šī norma ir ļoti jauna, un, pielietojot to, varbūt šaujam pārāk stipri un ne tajā virzienā," līdzīgi domā LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. "Manuprāt, nevar vienu dienu likumā ielikt pantu, bet nākamajā ņemt ārā, tāpēc ka tas nepareizi piemērots," saka Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve Solvita Āboltiņa (JL). Viņa uzskata, ka jāizvērtē, vai DP rīcība bija likumsakarība, taču pašam principam aizsargāt valsts finanšu sistēmu likumā ir jābūt. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēde Vineta Muižniece (TP) pieļauj, ka varētu analizēt, vai normu var padarīt pilnīgāku un saprotamāku, "bet to nevar darīt pārsteidzīgi, vispirms jāuzklausa eksperti". LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Valentija Liholaja piekrīt: "Tas vien, ka šo normu varbūt saprot nepareizi, nevarētu būt iemesls, lai to izslēgtu." Taču 194.panta konstrukcija viņu apmierinot tikai daļēji — ir skaidri noteikts, ka ir jābūt apzināti nepatiesu datu vai ziņu paušanai, taču, viņasprāt, likumā skaidri jāparādās arī nolūkam, kāpēc tas tiek darīts, kas tagad ietverts tikai panta trešajā daļā. ***194.1 pants. (1) Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām. .. (3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Varētu mainīt normu, kas liedz izplatīt nepatiesas ziņas par finanšu sistēmu
Nevar atstāt bez ievērības pagājušajā nedēļā notikušo, kad drošības policija (DP) Krimināllikuma pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmu, interpretēja veidā, kas radīja bažas par iespējamu vārda brīvības aizskārumu. Šādam viedoklim piekrīt Dienas uzrunāto Saeimas frakciju pārstāvji, kuri uzskata, ka jāizvērtē, vai Krimināllikumā nav jāveic izmaiņas, lai šādu situāciju vairs nepieļautu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.