Izvēle nav viegla. Es domāju - mēs nevaram sūdzēties, masu saziņu līdzekļos bijis gana debašu. Programmas pieejamas gan partiju, gan CVK mājaslapā, un, ja kāds vēl nav paspējis, sestdien vēl var tās palasīt pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni. Jāsaka gan, ka daudzās publiskās debates ne tikai palīdzēja, bet arī apgrūtināja, jo, tuvojoties vēlēšanām, politiķi sāka kļūt aizvien pretrunīgāki savos solījumos. Laikam jāpieturas pie rakstītā vārda, jo par to vismaz varēs pieprasīt atbildību pēc tam.
Manuprāt, šo vēlēšanu sakarā ir svarīgas trīs lietas. Pirmkārt, respektēsim paši sevi. Ko tas nozīmē? Sāksim jau ar to, ka neuzskatīsim sevi par melniem un maziņiem, «kuru balss jau neko neizšķir». Domāsim ar savu galvu un balsosim par to, kas katram no mums patiešām ir svarīgs, nevis tikai par to, ko runā «gudri cilvēki». Jo katrs «gudrais» arī ir pats ar savām interesēm. Mēs esam dažādi, un mums ir dažādas prioritātes, un demokrātijai šī dažādība ir jāatspoguļo. Piemēram, ir normāli, ka kādam uzņēmējam interesē investīcijas un tāpēc svarīgākais ir ātrāka eiro ieviešana. Un tajā pašā laikā ir normāli, ka pensionāram, kas knapi nodzīvo no pensijas līdz pensijai, ir svarīgi pāris latu klāt savai izdzīvošanai. Un nevienam nav tiesības kaunināt otru.
Otrkārt, respektēsim citu izvēli. Tik daudz tiek runāts par «paģirām» otrajā rītā pēc vēlēšanām. Šī pieeja nozīmē tikai to, ka neesam gatavi pieņemt un samierināties, ka uzvar cita, nevis manējā partija. Tā demokrātija nestrādā. Un, ja mēs tā domāsim, tad nekad tā sauktā plaisa starp tautu un politiku nemazināsies, vismaz no vēlētāju puses. Daļēji šī problēma ir saistīta ar trešo lietu, kas svarīga vēlēšanu sakarā. ASV prezidenta vēlēšanās ir tāda tradīcija, ka uzvarētājs pasakās saviem vēlētājiem, bet pasakās arī vēlētājiem, kas balsojuši par konkurentu, un paziņo, ka savā amatā pārstāvēs abu pušu intereses. To vajadzētu iedibināt arī mūsu politiskajai elitei. Tas nozīmētu, piemēram, ja VL-TB/LNNK vēlēšanu rezultātā nokļūst valdībā, tai jābūt spējīgai pārstāvēt arī Saskaņas centra vēlētāju, un otrādi - Saskaņas centramuzvaras gadījumā - vislatviešu intereses. Liekas neiespējami? Bet pārstāvnieciskā demokrātija tikai tad nepārvēršas par primitīvu vairākuma diktatūru, ja vēlētājs ir gatavs būt lojāls pret politiķiem, ko ievēlējuši citi, savukārt politiķi ir gatavi būt lojāli pret vēlētāju, kas balsojuši par citiem.