Vēlreiz par Basteja bulvāri: izteiksim cieņu, neupurējot vēsturi

Jā! Pilnīgi piekrītu!

Kādā sakarā jāpārdēvē vēsturiska iela? Atcerēsimies, kad tika mainīti nosaukumi - lielu politisko izmaiņu laikos. * Divdesmitie gadi - jaunā Latvijas valsts izcelšanās un savu varoņu radīšana, tā daudzām ielām sadeva cilvēku vārdus. * Padomju okupācija - padomju ideoloģijas uzspiestie nosaukumi * Nacistu okupācija - nacistu ideoloģijas nosaukumi * Padomju okupācija - atkal vecie padomju nosaukumi *Deviņdesmitie gadi - atkal atjaunojas Latvijas valsts un ielām atdod vecos nosaukumus, jaunus varoņus vairs nerada Bet kādas grandiozas izmaiņas valsts iekārtā notikušas tagad, ja nesaprātīgi politiķi cenšas ielu pārdēvēt tagad?

Loģikas absurda šedevrs ir Krastiņa veiktais salīdzinājums starp Meierovicu un Bismarku. Gan Vācija, gan citas Eiropas valstis savus demokrātisko republiku tēvus ir attiecīgi iemūžinājušas. Nezinu, kā ar Bismarku, bet Konrādam Adenaueram laukums Berlīnes centrā atradās (krustojums starp Kūrfirstu dambi un Brandenburgas ielu), Šarla de Gola vārdā nosaukti nekaitāmi objekti Francijā, Romas centrā vēsturiskais Esedras laukums ir ticis pārdēvēts par Piazza della Repubblica utt. Tikai Latvijai, jeb drīzāk Krastiņam šāda rīcība šķiet apkaunojoša. Vai tad turpat neslejas Bastejkalns, kuš Krastiņa aprakstīto vēsturisko faktu, gan nosaukumu koši iemieso mūsdienās? Kāpēc tik strikti un teju skaudīgi jāiestājas pret 18. novembra Latvijas Republikas jau tā trauslajām tradīcijām un teju, teju atrodamajām zīmēm LR galvaspilsētas sejā? Par piemēru minēšu, ka Itālijā šad un tad gadās, ka ļaudis, kad viņiem ieminas, ka LR šogad tiek svinēta 90. jubileja (salīdzinājumam - Itālijas republika tika dibināta tikai pēc II.PK, un nevienam te īsti nepatīk, ka kaut kāda tur Latvija savās demokrātijas tradīcijās iznāk senāka par viņiem), pusčuskstus savā starpā mūsu valsti apspriež aptuveni šādi - Kā tad tā? Bet skaidrs, viņiem tur patīk uzskatīt, ka LR ir dibināta 1918. gadā nevis pēc PSRS sabrukuma, kas gan vairāk atbilstu patiesībai. Ja kādam piemērs netapa skaidrs, tad paskaidrošu - prakse pierāda, ka mums joprojām pie jebkuras iespējas pasaulei jāskaidro, ka mēs esam tā pati 1918. gadā ar Z.A.Meierovica sirdi un prātu radītā valsts, nevis kaut kāda banānu republika, kas patiesībā var lepoties tikai ar tādu plānu nepilnu 20 gadu ilgu vēsturīti, ko vienā vārdā var nosaukt šādi - postsovjetisms. Pieļauju, ka Krastiņa kungs neko citu, kā šo plāno kārtu savā dzīvē nav redzējis, tādēļ piedosim viņam viņa maldus.

Ja par īsto un vienīgo pareizo "vēsturisko" tiek pasludināts nosaukums, kas bulvārim tā 150 gadu ilgajā mūžā bija tikai 11 gadu (diez" vai vēl 1941.gadā kāda iela Rīgā vēl saucās "buržuāziski nacionālistisko tautas ienaidnieku" vārdos), tad pēc elementāras formālās loģikas daudz īstāks vēsturiskais nosaukums ir Padomju bulvāris, kāds tam bija visu padomju okupācijas laiku! Patiešām sovjets. Bet no samaitātas padtautas neko labāk gaidīt nevar.

Ziemeļu ievadu lai sovjets Krastiņš sauc kā grib, latvieši vēlas Basteja bulvārim atdot Meierovica vārdu!

Runāt par Meierovica bulvāra 11 gadu mūzū ir "...loģikas absurda šedevrs". Pirms 150 g. tāds Meierovics vai Kalpaks mums nebija un šim ielām bija cara vai ķeizera dotie nosaukumi. Mums vajadzētu atcerēties, ka NEATKARĪGĀS LATVIJAS laikā šie bulvāri tika nosaukti Kalpaka un Meierovica vārdā. Un, ja 1940. gadā PSRS nebūtu okupējusi Latviju, tad šogad Meierovica bulvāris svinētu savu 79. "dzimšanas dienu" un mums šodien nebūtu "jalauž šķēpi" kā saukt to ielu no Brīvibas pieminekļa līdz Nacionālam teātrim. Es balsoju par Z.A. Meierovica bulvāri !

Paldies J. Krastiņam par loģisko un vēstures faktu ziņā pilnīgi precīzo Basteja bulvāra vēstures izklāstu! Cerams, ka mūsu politiķiem arī pietiks gudrības un veselā saprāta, lai izbeigtu šo politisko demagoģiju un piekāptos Rīgas pilsētas vēsturiskajām interesēm - saglabāt Basteja bulvāra nosaukumu.

Pilnīgi pareizi un argumentēti izteiktas domas. Tas nav jautājums, kur jāvadās tikai pēc emocijām. Protams, ja Meierovica ielas piekritēji (interesanti, kas spēs šo vārdu bez kļūdām izrunātu un uzrakstīt) neliksies mierā, iesaku kompromisu. Basteja bulvāris diezgan strikti sadalās divā daļās: no Brīvības bulvāra līdz Smilšu ielai un no Smilšu ielas līdz Valdemāra ielai. Lai tas otrais posms paliek kā bijis, bet to pirmo var pārdēvēt, ja jau tik trakoti gribas kaut ko mainīt. Ir kaza dzīva, ir vilks paēdis.

Beidzot patiesi laba doma un sakarīgi izklāstīts viedoklis, atšķirībā no līdzšinējā: tu esi muļķis/tautas nodevējs!....pats tāds!

Ar lielu prieku izlasīju rakstu. Beidzot līdz publiskajai telpai oficiāli ir izrāvies raksts par šo tēmu, kas atbalsta un argumentē tiešām loģisku šī jautājuma atspoguļojumu. Tas ir kaut kāds sviests, tikai lētas slavas pēc Riekstiņam un V.Z. ir savajadzējies izpurgāt Rīgas pilsētas seju ar kārtējo nodevu kašķīgo politikāņu sadzīvei. Tiešām, slavējami, ka autors ir uzsvēris, ka šis Basteja bulvāra pārdēvēšanas akts ir patiešām Z.A.Meierovicam necienīga piemiņas iemūžināšana, kuru mums vēlas uzstiept, piebildīšu, latvijas politiskās dzīves "mušas viendienītes".