Ventspils pilsētas domei nekad nav bijis mērķis vērsties pret a/s Baltic Coal terminal, tā nekad nav vērsusies pret uzņēmējdarbības attīstību pilsētā. Pašvaldībai nav arī tiesību atļaut vai aizliegt kādas uzņēmējsabiedrības darbību. Piesārņojošo darbību atļaujas izsniedz valsts pārvaldes iestādes. Tādējādi pašvaldība nekādā veidā nav apturējusi vai aizkavējusi a/s BCT darbības uzsākšanu. Turklāt laikā, kad Ventspils pilsētas dome pieņēma lēmumu par Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes (VRVP) izsniegtās atļaujas akciju sabiedrībai Baltic Coal terminal B kategorijas piesārņojošai darbībai apstrīdēšanu, uzņēmums savu darbību nevarēja sākt nepabeigto celtniecības darbu dēļ – uz to brīdi 1.kārtas celtniecība nebija pabeigta. Atļauja izsniegta arī 2.kārtai (10 miljoniem tonnu), kurai vēl nav pat tehniskā projekta.
Ventspils pilsētas domei bija pamatoti iebildumi pret valsts pārvaldes iestāžu rīcību, kas klaji ignorēja tās viedokli vides kvalitātes jautājumos. 2008.gada 10.novembrī a/s Baltic Coal terminal tika izsniegta atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai, kas paredz kopējo ogļu apgrozījumu 10 miljonus tonnu gadā pēc divu būvniecības kārtu īstenošanas bez sabiedriskās apspriešanas organizēšanas, lai gan Ventspils pilsētas dome, izskatot no VRVP saņemto iesniegumu atļaujas saņemšanai, neiebilda termināļa 1.kārtas darbībai ar pārkraušanas apjomu 5 miljoni tonnu gadā, kā arī ierosināja organizēt sabiedrisko apspriešanu. Pašvaldība lēmumu apstrīdēt izsniegto atļauju pieņēma, jo jau šobrīd esošais PM10 (cieto daļiņu jeb putekļu) piesārņojuma fons Ventspilī pārsniedz 2010.gadam noteikto robežlielumu. Svarīgi ir piebilst, ka katram jaunam uzņēmumam, uzsākot uzņēmējdarbību, ir jāņem vērā gan vides piesārņojuma līmenis, gan arī jau spēkā esošais izsniegto atļauju apjoms.
Likuma «Par piesārņojumu» 14.panta pirmā daļa nosaka: «Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos atļauja piesārņojošas darbības veikšanai netiek izsniegta.» Tādēļ 2008.gada 5.decembrī Ventspils pilsētas dome vērsās Latvijas Republikas Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), apstrīdot Ventspils reģionālās vides pārvaldes 2008.gada 10.novembra lēmumu par atļaujas izsniegšanu a/s Baltic Coal terminal. VPVB nolēma Ventspils pilsētas domes iesniegumu neizskatīt pēc būtības, argumentējot, ka Ventspils pilsētas dome nav to personu lokā, kurai būtu tiesības šādu apstrīdēšanas iesniegumu iesniegt. Tā kā netika ņemti vērā labas pārvaldības principi, kā arī ievērotas LR normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā par sabiedrības līdzdalības tiesībām jautājuma izlemšanā, kas vistiešākā veidā skar sabiedrības tiesības dzīvot veselīgā pilsētvidē, Ventspils pilsētas dome vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Vides pārraudzības valsts biroja 2008.gada 23.decembra lēmuma atcelšanu, un Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi administratīvo lietu.
Pašvaldībai ir tiesības un pienākums rūpēties par iedzīvotāju tiesībām dzīvot nepiesārņotā vidē un dot iespēju tās iedzīvotājiem iepazīties ar vides kvalitāti ietekmējošiem faktoriem un izteikt savu viedokli par piesārņojuma avotiem. Šajā gadījuma valsts iestāžu rīcība sabiedrībai to bija liegusi.
Ventspils pašvaldība vienmēr meklējusi arī kompromisus starp ekonomisko attīstību un vides kvalitātes nodrošināšanu, ņemot vērā Vides aizsardzības likumā noteiktās pašvaldības tiesības un pienākumus, kā arī ievērojot pamatprincipu, ka ekonomiskā attīstība nevar notikt uz vides kvalitātes un līdz ar to iedzīvotāju labsajūtas un veselības rēķina.
Dome vēlreiz uzsver, ka tā nekādā veidā nav vērsusies pret a/s BCT un Latvijā ienākošajiem investoriem, tieši pretēji, darījusi ļoti daudz, lai piesaistītu gan pašmāju, gan ārvalstu investorus ar pievilcīgiem noteikumiem – sakārtotu infrastruktūru un brīvās ekonomiskās zonas iespējām.