Akcīzes nodokļa paaugstināšana ļautu iegūt papildu ieņēmumus valsts budžetā un nākotnē zināmu daļu šo ieņēmumu varētu novirzīt veselības aprūpei un veselības veicināšanai.
Latvijā vēl arvien ir samērā augsta smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas izplatība. Vecuma grupā no 15-64 gadiem Latvijā regulāri smēķē 55% vīriešu un 18% sieviešu (vidēji 36% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem). Aprēķināts, ka gada laikā Latvijā tiek izsmēķēti 5 miljardi cigarešu, kas naudas izteiksmē sastāda 300 miljonus latu no iedzīvotāju personīgajiem līdzekļiem. Tomēr tieši pēdējos gados veiktās likumdošanas izmaiņas saistībā ar smēķēšanas ierobežošanu publiskās vietās, kā arī tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšanu, norāda uz ikdienas smēķētāju izplatības samazināšanos - vīriešiem par 6% un sievietēm par 4%. Vēl būtiskāk šajā laika periodā samazinājies pasīvai smēķēšanai pakļauto cilvēku īpatsvars darba vietās. Jāatzīmē, ka tabakas cenu paaugstināšana ietekmē tieši gados jaunāku smēķētāju skaita samazināšanos, kas ir viens no būtiskākajiem ieguvumiem smēķēšanas izraisīto ļaundabīgo audzēju profilaksē.
Veselības ministrs uzskata, ka smēķēšanas ierobežošanas politika Latvijā jau ir devusi rezultātu, smēķētāju skaits samazinās un līdz ar to arī smēķēšanas izraisīto slimību skaits un to ārstēšanas izmaksas. "Ja cilvēki tomēr turpina šo gan savu, gan apkārtējo veselību apdraudošo netikumu, nepieciešams vēl būtiskāk paaugstināt akcīzes nodokli, lai iegūtu līdzekļus smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšanai," uzskata I. Eglītis.