"Šādas bailes var saprast no vēsturiskās atmiņas viedokļa, taču tām nav nekā kopēja ar pašreizējo situāciju. Es dažkārt jokoju ar tiem, kas mēģina šādus apgalvojumus izteikt.. Jautājums tiek uzdots tā - vai Krievija savu pilsoņu aizstāvēšanai var ievest šeit [Latvijā] karaspēku? Savukārt atbildot es jautāju, vai jūs varat iedomāties, ka šeit, Latvijā, iepretim Krievijas vēstniecībai nostādīs smago artilēriju un sāks par to šaut? Tātad, nē. Lūk, arī es nespēju iedomāties to, kas tiek teikts par Krievijas draudiem Latvijai," intervijā aģentūrai BNS sacīja Vešņakovs.
Viņš atzina, ka jautājumus par Krievijas iespējamiem draudiem dzirdējis no Latvijas amatpersonām: "Pēdējās tikšanās laikā, tostarp ar Latvijas amatpersonām, es konstatēju, ka bailes [no Krievijas] pastāv. Tieši bailes un neuzticība bija to lēmumu pamatā, kas tika pieņemti, vērtējot Krievijas-Gruzijas konfliktu."
"Es dziļi esmu pārliecināts, ka tie, kuri mēģina vilkt paralēles un teikt, ka Krievija Latvijai ir reāls drauds, vai nu dziļi maldās, vai arī nesaprot situāciju mūsdienu Krievijā, vai arī mēģina uzpūst šīs briesmas, lai iegūtu sev zināmas dividendes. Tajā skaitā arī politikā. Mazāk nekā gads Latvijā ir līdz vēlēšanām un Eiroparlamenta vēlēšanām.. Patiesībā Krievija neapdraud nevienu," viņš teica.
Vairākkārt vēstīts par Krievijas-Gruzijas konfliktu, kas daudzos Latvijā vairoja bažas par Krievijas iespējamo agresiju arī pret Baltiju.
Gruzija 8.augustā ieveda savu karaspēku Dienvidosetijā. Krievija uz to reaģēja, ievedot savus spēkus Dienvidosetijā un padzenot no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupējot daļu Gruzijas. Īstenojot ar Sarkozī starpniecību panākto pamiera vienošanos, Krievija 22.augustā pabeidza karavīru izvešanu no Gruzijas, izņemot pašas izveidotās tā dēvētās drošības zonas.
Gruzijas teritorijā atlikušās karaspēka vienības Krievija dēvē par miera uzturētājiem, savukārt Gruzija tās uzskata par okupācijas karaspēku. Krievija ir solījusi izvest savus karavīrus no tā dēvētajām drošības zonām, kad Gruzijā ieradīsies ES novērotāji.