Vešņakovs, trešdien tiekoties ar Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputātiem, atkārtoti sacīja, ka "nekādi draudi no Krievijas nevienam nedraud", un aicināja atkāpties no vēsturiskajiem stereotipiem par Krieviju kā par agresoru.
Diplomāts arī plaši izklāstīja Krievijas nostāju par krīzes veidošanos ar Gruziju vēsturiskos aspektus, tomēr uz jautājumiem par pēdējo dienu notikumiem šajā valstī neatbildēja.
Tāpat parlamentārieši vēlējās zināt vai Krievija gatavojas kādām sankcijām pret Baltijas valstīm un Ukrainu, par šo valstu pausto nostāju, atbalstot Gruziju. Savukārt Vešņakovs atkārtoti aicināja nebalstīties uz emocijām un apšaubāmu informāciju, bet gan uzklausīt abas puses.
Saeimas ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš Krievijas un Gruzijas vēstnieku atbildes trešdien tikšanās laikā ar deputātiem vērtēja kā izvairīgas. "Vēstnieki ir cilvēki, kuri pauž savas valsts oficiālos viedokļus un viņi ir arī cilvēki, kuri prasmīgi māk neatbildēt uz jautājumiem, izliekoties, ka atbild," sacīja komisijas vadītājs.
Bērziņš tomēr norādīja, ka šāda nepastarpināta informācija no abām pusēm deputātiem bijusi svarīga, ņemot vērā, ka "jautājums nav vienkāršs".
Deputāti sēdē pauda arī kritiku Krievijas vēstniekam un norādīja, ka šīs valsts ārpolitika nav mainījusies jau sākot no ķeizarienes Katrīnas II laikiem.
Jau vēstīts, ka otrdien lūgts komentēt Gruzijas lūgumu Latvijai un citām Eiropas valstīm pēc militārās palīdzības, Krievijas vēstnieks atbildēja emocionāli: "ja Latvija piekritīs, būs pavisam slikti". Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzskata, ka Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova paziņojumi jāvērtē kā krīzes situācijas retorika.
"Krīzes situācijā katras valsts diplomāti savā retorikā izmanto dažādus apzīmējumus, vārdus, apgalvojumus. Tie ir paziņojumi, kas veikti zināmas krīzes situācijā, kad droši vien saglabājas emocijas. To redzam arī šajā situācijā," aģentūrai BNS sacīja Riekstiņš.