"Alkohols, tabaka, cukurs, mazkustīgs dzīvesveids, prokuratūra, tiesa — šie faktori laikam kaitē veselībai..." Vai tikai šā uzskaitījuma pirmie divi vārdi vairāk neattiecas uz pašu autoru? Jo nav jau nekāds noslēpums, ka jaunais rakstnieks Aivars Ozoliņš zināmā laika periodā peldējis bohēmas viļņos. Ar to atmešanu ir kā nu kuram. Bet ir ārsti, kas uzskata, ka, pat ja cilvēks atmet šņabi, tik un tā tas jau ir nodarījis kaitējumu gan pacienta aknām, gan nierēm, turklāt smadzenēm nodarītais kaitējums esot neatgriezenisks.
Tagad tā ir sanācis, ka mani izmeklē gan ārsti, gan prokurori. Kamēr ārsti lietišķi veic pārbaudes, nosaka diagnozi, izraksta zāles, veic operāciju, prokurori ar dīvaino, pret mani vērsto Aivara parka lietu čammājas jau kopš 1999.gada, kad tika sākta izmeklēšana. 2006.gada 20.jūlijā man uzrādīja apsūdzību.
Ir pagājuši divi gadi, un prokuratūra tā arī nav izdomājusi, kādu tad īsti noziegumu mēģināt man piešūt — 90.gadu sākumā es it kā esot bijis parādā naudu miljonāram Aināram Gulbim; tad no 2003. līdz 2008.gadam it kā ņēmis kukuli; tagad no 2008.gada — kukuli jau izspiedis no "neaizsargātā" A.Gulbja...
Vai šo faktu secība vien jau skaidri nenorāda uz to, ka šādu noziegumu nemaz nav bijis un ka liecības tiek mainītas un piemērotas izdevīgākai lietas manipulācijai? Toties ir Aivars Lembergs, kuram izmisīgi tiek mēģināts piemeklēt kādu nebūt pantu!
1990.gada 4.maijā es balsoju par Latvijas Republikas neatkarības deklarāciju, un mans dzīvesveids ir strādāt šīs valsts labā.
Taču, ko lai dara — katrā profesijā ir savas arodslimības. Piemēram, apkarot kaitēkļus arī ir kaitīgi — kaitīgs, bet vajadzīgs darbs.
Diemžēl kaitīgi ir arī strādāt, lai Ventspils būtu plaukstoša, konkurētspējīga pilsēta, lai Latvijas tranzītbiznesa joma paliktu Latvijas, nevis kādas citas valsts ziņā, — tad iznāk saskarties ar prokuratūru un tiesu, kas, jāatzīst, nav tā veselīgākā nodarbe.
Zinu, ka ir ļaudis, kuriem gribētos manu veselību redzēt aizvien vājāku, — lai es nevarētu vairs traucēt viņu tīkojumiem izvazāt Latvijas resursus. Taču man šie kungi jāapbēdina. Tik daudz veselības man pietiks, lai sekmīgi aizstāvētos uz nepatiesiem pamatiem konstruētajās krimināllietās, ko viņi pret mani ir prokuratūrai pasūtījuši.
Un nevis ar laventiozi es sirgstu, kā te dažs to grib iztēlot, bet gluži otrādi — nepacietīgi gaidu to dienu, kad sāksies tiesu darbi, lai arī ar visām pārējām pret mani safabricētajām apsūdzībām beidzot notiktu tas pats, kas ar grinbergiādi, kurā esmu jau attaisnots visās trijās tiesu instancēs.
Aivars Lembergs, smagos noziegumos attaisnotais