VID sāktie kriminālprocesi liecina par steigu

Piemēram, 2006.?ga­da deklarācijā viņš deklarējis tikai zemi, bet nav norādījis uzcelto privātmāju. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka A.Kļaviņš bija deklarējis arī jaunbūvi, ko apstiprina viņa tā gada deklarācijas kopija. Kad A.Kļaviņš uz šo nesakritību norādījis attiecīgajai VID nodaļai, atklājies, ka tās darbinieki kļūdījušies, ievadot informāciju publiskajā datu?bāzē. Līdz ar to var secināt, ka finanšu policija, kas procesu sāka, balstījusies uz publiski pieejamu informāciju, nevis izmantojusi iesniegto deklarāciju oriģinālus. VID preses dienests Dienai iespējamo kļūdu atteicās komentēt un norādīja, ka pārbaudēs tiekot izmantoti dokumentu oriģināli. A.Kļaviņš šonedēļ lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt ne tikai šo, bet arī citas pretrunas, ko viņš konstatējis VID izsūtītajā preses relīzē un savā amatpersonas deklarācijā. A.Kļaviņš Dienai pavēstīja, ka VID viņu nav izsaucis sniegt paskaidrojumus.Atmazgāšanā vairs nevaino Par VID steigu liecina arī kriminālprocess, kas sākts pret KNAB vietnieces Jutas Strīķes "labo roku", KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu. Augusta vidū tā brīža finanšu ministra Ata Slaktera (TP) aizvietotājs Mareks Segliņš (TP) medijiem stāstīja, ka no VID vadības saņēmis informāciju par vairāku KNAB darbinieku aizdomīgiem darījumiem. "Informācija ir ļoti nopietna par daudzu tūkstošu un miljonu darījumiem," sacīja M.Segliņš (LETA). Neoficiāli bija zināms, ka runa ir par J.Jurašam piederošo saimniecību Briedes krogs un firmu Burtnieku zirgaudzētava, ko uz ģenerālpilnvaras pamata viņa tēvs bija ieķīlājis firmā, kas tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu. VID uzskata, ka KNAB speciālistam šie kredīti bija jādeklarē, jo vienā līgumā bija norādīta "solidāra atbildība". Nedēļu vēlāk VID uzsāka kriminālprocesu pret J.Jurašu. Kad vēlāk uzraugošais prokurors VID lūdza norādīt precīzus pantus, par kuriem J.Jurašs tiek turēts aizdomās, M.Segliņa sākotnēji skaļi pasludinātā naudas atmazgāšana bija pazudusi. Šonedēļ J.?Jurašam finanšu policija piemēroja aizdomās turētās personas statusu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās, kā arī iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pretēji uzskata KNAB, kurš arī veica iekšēju pārbaudi par J.Juraša darījumiem. No dienesta pārbaudes slēdziena, kas ir Dienas rīcībā, izriet: J. Jurašs savam tēvam bija izsniedzis ģenerālpilnvaru veikt jebkādas darbības ar dēlam piederošo mantu, tajā skaitā ieķīlāt un pārdot. Firmas _Vidzemes darījumu centrs_, no kā J.Juraša tēvs Jānis aizņēmās naudu, darbinieki liecināja, ka visus darījumus kārtojuši tikai ar J.Juraša tēvu. Līdz ar to komisija secina, ka vienā no aizdevuma līgumiem ir "kļūdaini norādīts, ka J.Jurašs ir solidārs aizņēmējs", jo no līgumu būtības redzams, ka aizņēmumus ņēmis viņa tēvs, bet J.Jurašs bijis kā ķīlas devējs, kas amatpersonas deklarācijā nav jānorāda. Pret citiem maigāks Vērojot, cik cītīgi pēdējos divos mēnešos VID ziņo par KNAB darbinieku amatpersonu deklarācijās atklātajiem pārkāpumiem, publiskajā telpā izskanējušas bažas, ka tas tiek darīts, lai novājinātu J.Strīķei pakļauto korupcijas apkarošanas bloku. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kas nevēlējās atklāt savus vārdus, uzskata: iespējams, šādi tiek sagatavota augsne J.Strīķes nomaiņai, jo VID konstatējis pārkāpumus tieši viņas pārraudzībā esošo operatīvo darbinieku rīcībā. KNAB šonedēļ arī izplatīja ģenerālprokuratūrai nosūtītu vēstuli, kurā norāda uz VID nekonsekventu attieksmi, izvērtējot amatpersonu deklarācijas. Piemēram, iespējams, bijušajam Rīgas domes būvvaldes vadītājam Intam Pujātam VID ļāvis veikt papildinājumus deklarācijā par vairāk nekā trijiem miljoniem eiro, taču sodīta par savu aizmāršību amatpersona netika. Tūkstošiem latu vērtus darījumus deklarācijās ar izpratni VID ļāvis papildināt arī citām pašvaldības amatpersonam. Tajā pašā laikā KNAB izmeklētājai Allai Jurašai, kas pati pēc savas iniciatīvas laboja savu deklarāciju, norādot no tēva mantojumā saņemtu nomātu vasarnīcu (faktiski viņa īpašumu nav izmantojusi, tādēļ arī nebija norādījusi savā deklarācijā), VID noteica 80 latu lielu sodu, uzsverot, ka izmeklētāja strādā KNAB, tādeļ viņai jābūt priekšzīmīgai attiecībā uz minētā likuma normu izpildi. VID noliedz, ka pret KNAB būtu sākta "karadarbība", pārbaudes esot ikdienas darbs. Zīmīgi, ka VID izplata informāciju tikai par tām pārbaudēm, kas sāktas pret KNAB amatpersonām. Turklāt šī informācija tiek publiskota, vēl pirms prasīti paskaidrojumi no pašiem KNAB darbiniekiem.