Pašlaik spēkā esošais Aizsargjoslu likums atļauj ēkas 300 metru attālumā no jūras krasta būvēt vienīgi tad, ja tās nepieciešamas kā palīgbūves – mazmājiņas, pagrabi, pirtis, klētis, laivu novietnes u.c. Taču daudzviet Latvijā šādas palīgēkas tiek uzceltas kā savrupmājas dzīvošanai.
E.Zalāns uzskata, ka ir nepareizi ar mehāniski novilktām līnijām ierobežot būvniecību. "Mums ir 496 kilometrus garš jūras krasts. Tas ir milzīgs attīstības resurss, bet mēs ar likumu vienkārši esam novilkuši 150 un 300 metru - divas sarkanas līnijas un domājam, ka tas strādās," intervijā LNT sacīja ministrs.
Pēc E.Zalāna domām vides un ekonomiskās intereses esot iespējams sabalansēt: "Laba arhitektūra tikai papildina lielisku vidi, to mēs zinām - pasaules labākie arhitektūras paraugi tapuši šādās vietās. Kāpās īsti nav jābūvē, jo gar Latvijas piekrasti nav tikai kāpas. Jāatrod tās vietas, kur var būvēt, kur netiek traucēti ne biotopi, ne konkrētas aizsargājamas kāpas - to var izdarīt."
RAPLM līdz rudenim izstrādās ierosinājumus valdībai par to, kādā veidā turpmāk attīstāma jūras piekraste. Valstij no savas puses esot jānosaka vadlīnijas un jāļauj pašvaldībām lemt par savu attīstību.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) norāda, ka VidM nav nekas pret principu - sabalansēt vides aizsardzības un ekonomiskās intereses, tāpēc viņa vadītā ministrija ir gatava izvērtēt RAPLM priekšlikumus, kurā vietā būvniecība varētu būt atļauta, saka ministra padomnieks Didzis Jonovs. Iespējams, to varētu pieļaut ciemos un pilsētās, taču stingrāk būtu jāskatās uz būvniecību ārpus apdzīvotām vietām.
"Nevajadzētu aizmirst, ka kāpu aizsardzībai ir divi mērķi – viens ir aizsargāt dabu no cilvēka ietekmes, otrs ir aizsargāt cilvēku no dabas ietekmes," piebilst R.Vējonis, norādot, ka jūra arvien vairāk noēd krastu un, ja nebūs kāpas, tad būves var aiziet bojā.