Līgums slēgts, neskatoties uz eksperta slēdzienu, ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi, toties tika ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai, lai gan tam nebija ekspertīzes pamatojuma, norāda VK.
VK arī konstatējusi, ka Kultūras ministrija (KM) un J3B nav nodrošinājušas valsts interešu ievērošanu un budžeta
līdzekļu efektīvu izlietošanu, īstenojot arī citu valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību
un finansēšanu.
Secināts, ka KM un pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) līguma samaksas noteikumi par paveiktajiem darbiem un to uzskaiti ir dažādi interpretējami, kā rezultātā iespējams, ka no ietaupījumiem, kas radušies būvniecības izmaksu deflācijas un samazināto būvapjomu dēļ, tiks segti NBA prasījumi par papildus veiktajiem darbiem vismaz 2,43 miljonu latu apmērā.
VK uzskata, ka J3B rīkojusies nesaimnieciski, veicot otru avansa maksājumu NBA astoņu miljonu latu apmērā, neskatoties uz to, ka NBA rīcībā vēl bija jau iepriekš samaksātais avanss piecu miljonu latu apmērā. Turklāt tas noticis laikā, kad bija nepieciešams nodrošināt iespējami racionālu un taupīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.
Iestāde tāpat pieļauj, ka, plānojot telpu platību LNB darbības nodrošināšanai, ir palielinātas projekta izmaksas. Iecerētais lasītāju vietu skaits nav pamatots ar pētījumiem un, pēc VK aprēķiniem, to ir 4,5 reizes vairāk nekā esošajās LNB lasītavās.
Arī LNB projekta finansējuma plānošana, pēc VK domām, ir nepilnīga, jo valsts budžetā paredzētais finansējums projekta īstenošanai ir par 73,27 miljoniem latu mazāks nekā nepieciešams. Lai pilnībā pabeigtu LNB projekta realizāciju no 2010.gada 1.janvāra nepieciešami 192,16 miljoni latu, turklāt projekta īstenošana uzsākta, paļaujoties uz Rīgas domes līdzfinansējumu, kaut arī šāda vienošanās nav panākta.
Lai arī valdība bija uzdevusi KM kopīgi ar Valsts īpašuma fondu un Rīgas domi veikt nepieciešamās darbības LNB būvniecībai nepieciešamo zemes gabalu pārņemšanai valsts īpašumā, valsts budžetam radīti papildu izdevumi vismaz 2,41 miljona latu apmērā, jo atbildīgās institūcijas nespēja vienoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai atrisinātu jautājumu par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, piebilst VK.
VK konstatēja, valstī nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti LNB, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam, uzskata iestāde.
Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietoti gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt no Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74 340 latu izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem.
Noslēdzot vienošanos ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, J3B pārkāpa tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526 912 latu apmērā, secina VK un piebilst: turklāt KM neveica nekādas darbības, lai novērstu nelikumīgo aģentūras rīcību.
Arī vismaz 209 386 lati no LNB projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem, norāda VK.
Revīzija veikta par laika posmu no 2005.gada 15.aprīlim līdz 2009.gada 16.oktobrim.
KM kā par LNB projekta īstenošanu atbildīgā iestāde izplatītajā paziņojumā nekomentē VK izteiktos pārmetumus par valsts naudas nelietderīgu tērēšanu, taču informē, ka ir ieviesusi un plāno ieviest virkni risinājumu, lai uzlabotu bibliotēkas projekta administrēšanu.
KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule norāda, ka vairāki VK ieteiktie rīcības virzieni saskan ar KM jau veiktajām un plānotajām aktivitātēm. Piemēram, lai nodrošinātu LNB projekta sekmīgu tālāko realizāciju, VK iesaka ministrijai veikt darbības, lai LNB projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots visam projektam kopumā. Ar to KM pašreiz nodarbojas. VK ziņojumā arī norāda, ka KM jāizvērtē nepieciešamība precizēt projekta īstenošanā iesaistīto struktūrvienību kompetenci un atbildību. Lai uzlabotu projekta vadību un kontroli pār to, KM centrālā aparāta ietvaros veidos atsevišķu struktūrvienību, kuras darbinieku tiešie pienākumi būs saistīti ar Gaismas pils projekta īstenošanu. Uz struktūrvienības vadītāja amatu sludinās atklātu konkursu.
D.Vizule stāsta, ka projektā kopš tā sākuma ir apgūti 54,5 miljoni latu, no kuriem 34 miljoni ieguldīti būvniecībā. Pārējās izmaksas veido ēkas un infrastruktūras projektēšanas darbi, būvlaukuma sagatavošana, nekustamo īpašumu atsavināšana, Silakroga grāmatu krātuves izbūve, priekšprojekta darbi un ekspertu piesaiste. Līdz pagājušā gada beigām līdzekļu ietaupījums LNB būvniecībā sasniedzis vairāk nekā divus miljonus latu, uzsver D.Vizule.
Par abiem pārējiem VK atzinumā minētajiem projektiem KM tikai atzīmē, ka Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja virzība ir apturēta.
Projektētāju izstrādātais risinājums paredz LNB infrastruktūras izveidi sešās kārtās. KM uzskata, ka visu projekta kārtu vienlaicīga realizācija būtu pārāk dārga, turklāt pakāpeniska to īstenošana nodrošinātu ēkas darbības uzsākšanu paredzētajā laikā, tāpēc KM ir izstrādājusi trīs infrastruktūras izbūves risinājumus, kuru izmaksas būtiski atšķiras. Tie nodoti izvērtēšanai finanšu ministra Einara Repšes vadītajai LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomei. Detalizētus stratēģiskos risinājumus KM sagatavos iesniegšanai valdībā tuvākajā laikā, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem - 2012.gada novembris un 2014.gada 1.ceturksnis.
NBA ietilpstošās būvkompānijas RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris
Saukāns sarunā ar Dienu uzsvēra, ka nekādus pārmetumus būvniekiem VK
nav izteikusi. "Tiek precīzi pildīts līgums, un pasūtītājs maksā tikai
par precīziem izdevumiem centimetrs centimetrā," viņš sacīja.
VK piesaukto ekspertu slēdzienu, kurā konkursa piedāvājumi ar
projekta izmaksām virs 116,5 miljoniem latu ir nosaukti par ekonomiski
neizdevīgiem, M.Saukāns nevarēja komentēt, jo būvniekiem šādi atzinumi
nav pieejami. Savukārt par kļūdu viņš nodēvēja VK pieļauto, ka no
ietaupījumiem, kas radušies būvniecības izmaksu deflācijas un
samazināto izmaksu dēļ, tiks segti būvnieku prasījumi par papildus
veiktajiem darbiem. "Mums nav nekādi papildus darbi paredzēti,"
apgalvoja M.Saukāns.
VK revīzijas ziņojums par LNB un citu kultūras objektu celtniecību pierāda to, ka KM ir pienākums meklēt veidus, kā samazināt bibliotēkas celtniecības izmaksas, paziņojusi Sabiedrība par atklātību Delna, kas uzskata, ka šajā situācijā nepieciešama esošās celtniecības tāmes pārskatīšana ar mērķi optimizēt izmaksas un tehniskos risinājumus. Šim procesam jāiekļauj plašāku iesaistīto loku, ne tikai būvnieka, autoruzrauga un būvuzrauga pārstāvjus, uzskata Delna Tāpat organizācijas ieskatā KM un būvuzraugam Hill International jāizmanto tiesības iepazīties ar Nacionālās bibliotēkas būvnieka, NBA apakšuzņēmēju līgumiem. Visbeidzot, pašlaik īpaši svarīgi vienoties par ekonomiski visizdevīgāko risinājumu bibliotēkas infrastruktūras izveidei, kas ir pēdējais nepieciešamais posms pirms bibliotēkas nodošanas lietošanā, norādīja Delnas direktore Laura Miķelsone.
"VK ziņojums norāda uz sistēmiskām problēmām Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā, secinot, ka izvēlētais nacionālas bibliotēkas celtniecības process varētu nebūt Latvijas sabiedrībai ekonomiski visizdevīgākais," norāda Delna un atgādina, ka tā 2009.gada maijā vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībai sniegtā informācija par LNB izmaksu kopsummu 135 miljonu latu apmērā nav korekta, jo tajā nav iekļauta t.s. infrastruktūras objektu celtniecība, apkārtējās vides labiekārtošana un mēbeles kopā par aptuveni 75 miljoniem latu.
(pievienots Delnas komentārs pēdējās divās rindkopās)