Eiropas Komisija gatavojas sākt diskusijas par smēķēšanas aizliegumu ar darba devējiem un arodbiedrībām, "bet šajā stadijā vēl nav ierosinājumu tiesiskajām normām", iepriekš skaidrojusi amatpersona. Vairumā ES dalībvalstu ir noteikti ierobežojumi smēķēšanai darba vietā, tomēr aizliegums bieži vien neattiecas uz bāriem un restorāniem, tāpēc tā ir viena no viena no jomām, uz ko aizliegums tiktu attiecināts, jo tur darbinieki ikdienu ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai.
VM speciālisti pauduši viedokli, ka aizliegums smēķēt darba vietās, īpaši krogos, bāros, kafejnīcās, dod būtiskas izmaiņas. Zinātniskie pētījumi liecinot, ka nepastāv tāda vides tabakas dūmu ietekmes pakāpe, kuru varētu uzskatīt par nekaitīgu, tāpēc neesot šaubu, ka tabakas dūmi ir piesārņotājs, kas izraisa nopietnas slimības.
Kā aģentūrai LETA norādījuši VM pārstāvji, likums "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" jau šobrīd nosaka, ka darbiniekiem ir tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu. Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu, norāda VM.
Turklāt darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam, kas ir nesmēķētājs, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.
Likums jau šobrīd paredz aizliegumu smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs, izņemot augstskolas, kurās atļauts smēķēt telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ieslodzījuma vietās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Taču attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ņemot vērā šo pacientu vai iemītnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokli.
Tāpat nedrīkst smēķēt tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs, kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50% kapitāla daļu pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, publiskās ēkās, būvēs un telpās, izņemot atsevišķas telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
Nedrīkst smēķēt arī sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem, sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās.
Aizliegumi pastāv, taču bieži vien tie tiek pārkāpti vai ievēroti tikai atsevišķās iestādēs un netiek sodīti, norāda VM. Lai ierobežotu smēķētāju skaitu, ierobežotu smēķēšanu darba vietās un pasargātu pasīvos smēķētājus no tabakas dūmu negatīvās ietekmes, paralēli aizliegumiem un sodiem ir nepieciešams arī būtiski paaugstināt tabakas izstrādājumu cenas, uzskata VM speciālisti.