VVK: Deputāti var runāt latgaliski, ja citi viņus saprot

Vai visiem nešķiet savādi,ka traci par valodām un dialektiem musina gan krievi,gan latgaļi REIZĒ!? Lai vispār ko lemtu par latgaļu dialektu un tā lietošanu ir jāizpēta CIK latgaliešu GRIB brīvprātīgi !!!mācīties latgaļu valodā un KUR pēc tam tos latgaļu "patriotus"Latvijā likt?Vai Viļums u.c. ķenči iz Saeimas liks valstij pāriet iestādēm uz latgaļu dialektu?Tas jau pat vairāk nav jautri,BET PROVOKATĪVI !!Latgale kungi iz Saeimas ,ir tukša no latgaļiem un kurš un kur tad to dialektu mācīsies? Kapēc paši esat aizmukuši no Rodinas ,kā krievi no Krievijas! Jūs taču neesat pilnībā prātu izkūkojuši lai liktu Rīgā un pārejā Latvijā skolās pāriet uz latgaļu dialektu? Nepilsonis grib vandīties pa Satversmi,latgaļi mainīt valsts val.?! Un kur ir valsts un vai tā vēl pastāv????

Ja kādas Latgales pašvaldības deputāts savā pašvaldībā ar saviem vēlētājiem runā latgaliski, man nav nekādu iebildumu /ja vien vēlētājs arī spēj sazināties latgaliski/. Bet ja Latvijas valsts augstākā likumdevēja - Saeimas - deputāts savā darba laikā un vietā runā latgaliski, tad man tomēr iebildumi ir, jo daudzi cilvēki deputātu teikto visā pilnībā nesapratīs. Tātad deputāts būs ierobežojis viņu tiesības saņemt informāciju - šajā gadījumā latgaliešu deputāta viedokli.

Latviešu valodai ir trīs dialekti, kuru leksikā un novadu vietvārdos ir jūtama vairāku valodu – līvu/igauņu, krievu/baltkrievu, vācu, poļu, lietuviešu un arī prūšu – ietekme. Augšzemnieku dialektam reiz bija arī citi nosaukumi. Latviešu rakstu valoda ir izveidojusies vietā, kur līdzās varēja parādīties visu raksturīgāko izlokšņu sakusums. Iemesls ir Rīgas ekonomiski nozīmīgā un brīvā dzīve jau kopš 14. gadsimta. Rakstītās valodas pamatus veidoja dažādu tautību mācītāji. Lietodami t.s. Rīgas valodu, mācītāji varēja būt droši, ka šo izloksni saprot viņu darbības apvidū. Tomēr Latgalē bija arī prominenti mācītāji, kas savā laikā piestrādāja poļu interesēs, darbojoties pa reliģisko līniju „katoļi pret protestantiem”. Valoda tika izmantota kā manipulāciju rīks. Augšzemnieku dialekta lietotājiem Saeimā piemirsās, ka teksts nav uzrakstīts latgaliešu standartā, bet gan latviešu literārajā valodā. Un tas ir svarīgi, jo latviešu valodā runā tā, kā raksta. Latviešu valodā ir daudzi valodas reģistri. Zvēresta laikā ir jālieto oficiālais reģistrs, nevis sarunvalodas liekvārdīgais, Twitter ierobežotais vai birokrātiski konsolidētais. Jānolasa īss teksts. Pēc tam var vienu teikumu Balvu, vienu Rēzeknes izloksnē. Droši! Diemžēl jaunais latgalietis, divas reizes lasot zvērestu savā izloksnē (kurā?), katru reizi to izlasīja atšķirīgi. Vai alojietis, kandavnieks vai dobelnieks, lasot zvērestu, arī katru reizi to nolasītu atšķirīgi? Nē! Vai krāslavietis saprastu visu, ja dzirdētu runu tāmnieku dialekta dziļākajā izloksnē? Saeima nav vieta eksperimentiem; zvērests ir nopietnāks, nekā varētu šķist, par spīti tam, ka abi zvērētāji nez kādēļ smaidīja.

Kopš kura laika latviešu valodai ir uzradušies kaut kādi mistiski varianti. Skolā savulaik mācīja, ka latviešu valodai ir trīs dialekti un simtiem izlokšņu. Vai šis dalījums vairs nav spēkā?

Labāk lai valsts valodas statuss ir latgaļu valodai nevis krievu. Labāk lai ir latgaliska Latgale un nevis krieviska Latvija.