Runāsim atklātu valodu. Tie, kas šobrīd visskaļāk piesauc brīvprātības principu administratīvās reformas īstenošanā, ir pret šo reformu vispār. Tāpat alternatīvi priekšlikumi reformas noslēguma fāzē par novadu skaitu būtībā ir mēģinājums nogremdēt reformu, izsaucot mākslīgas diskusijas un šķelšanos. Nav pieņemami Man vairs nav pieņemami argumenti par diskusijas, demokrātijas un brīvprātības trūkumu administratīvi teritoriālās reformas gaitā. Pašvaldību reformas koncepcija tika pieņemta pirms 15 gadiem — 1993.gadā. Administratīvi teritoriālās reformas likums tika pieņemts pirms desmit gadiem — 1998.gadā. Un 102 novadu izveidošanas projekts Ministru kabinetā tapa pirms pieciem gadiem — 2003.gadā. Manuprāt, ir bijis pietiekami daudz laika diskusijai, apspriešanai, brīvprātībai, ja vien ir bijusi vēlme reformu īstenot. Valdība piešķīra mērķdotācijas brīvprātīgai novadu apvienošanās projektu izstrādei, visi novadi, kas to vēlējās darīt, tās saņēma un rīkojās. Taču ir tādi pašvaldību vadītāji, kuri nevēlas izmaiņas, gremdē reformu un apzināti rada negatīvu sabiedrisko noskaņojumu pret reformu, aizmirstot, ka administratīvā reforma nav viņu subjektīvo vēlmju, bet likuma pildīšanas jautājums. Atgādinu, ka teritoriālo reformu paredz 1998.gada 21.oktobra Administratīvi teritoriālās reformas likums. Iedzīvotāju musināšana pret reformu no to pašvaldību vadītāju puses, kuri to ir darījuši un dara joprojām, būtībā ir vēršanās pret likumu, uz ko, būdamas demokrātiskas, valdības vienmēr ir skatījušās caur pirkstiem. Iepriekšējām valdībām administratīvi teritoriālās reformas jautājumā ir trūcis nevis demokrātisma, bet stingras politiskās gribas.Paaugstināt dzīves līmeni Vietējās varas pastāvība ir būtiska administratīvi teritoriālajā reformā, tomēr tā nebūt nav svarīgākā un iedzīvotājiem būtiskākā reformas daļa. Patiesi pastāvīgas var būt tikai ekonomiski attīstītas un dzīvotspējīgas pašvaldības. Tieši tas arī ir administratīvi teritoriālās reformas mērķis, kas paredz izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kuras ir spējīgas nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Nevis pārprasta spēlēšanās ar demokrātiju savā smilšu kastē, bet ekonomiskā attīstība, kas paaugstina iedzīvotāju dzīves līmeni, ir lielāku novadu izveidošanas mērķis. Var bezgalīgi pārspriest, vai ir vajadzīgas 112, 150, 167 utt. pašvaldības, taču ir pilnīgi skaidrs, ka 525 pašvaldības mūsu nelielajā valstī rada pārāk lielu administratīvi teritoriālo sadrumstalotību, kas kavē kopējo valsts ekonomisko attīstību. Vairāk nekā 3000 deputātu valstī ar mazāk nekā 2,5 miljoniem iedzīvotāju, manuprāt, liecina tikai par kvantitāti, nevis kvalitāti. Administratīvi teritoriālajai reformai ir jānotiek, Saeimai ir jāvienojas par konkrētu novadu skaitu teritoriālajā kartē un jāpieņem lēmums, izbeidzot neauglīgas diskusijas. Nesen vēlreiz ieskatījos pašvaldību atbildēs uz Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas vēstuli par novadu veidošanu. Nesaukšu vārdā, bet tur bija kādas pašvaldības viedoklis, kura "neko nevēlas". Šaubos vai arī šīs pašvaldības iedzīvotāji "neko nevēlas", bet, manuprāt, mums vairs nav ne laika, ne jēgas diskutēt ar tiem, kuri ir noskaņoti klaji destruktīvi, ir jāsadarbojas, jādiskutē un jāvienojas ar tiem, kuri skatās nākotnē, vēlas sava novada attīstību un grib strādāt. Man nav pieņemams, ka daļa reformā redz "akmeni kaklā", nevis durvis jaunām iespējām. Šādiem politiķiem nav nākotnes. Mēs varam pieļaut izņēmumus un atsevišķos gadījumos, nākot pretī novadiem, kuros jau ir sācies novada veidošanas process, veidot novadus arī tad, ja administratīvajā teritorijā ir mazāks iedzīvotāju skaits par 4000, vai trūkst centra ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem, taču šī atšķirība nevar būt būtiska. Mazās pašvaldībās sociāli ekonomiskais dzīves līmenis ir zemāks, lielajās pašvaldībās augstāks — to nešaubīgi parāda Latvijas statistika. Mazās pašvaldībās ir augsts pārvaldes izdevumu īpatsvars, savukārt zema administratīvā spēja. Mazās pašvaldībās ir nepietiekams pašvaldības pakalpojumu apjoms, daļa pašvaldību pilda tikai trešdaļu vai pusi no paredzētajām funkcijām. Mazo pašvaldību zemā finansu spēja nenodrošina attīstību. Mazām pašvaldībām ir daudz grūtāk būt sadarbības partnerim starptautiskos sadarbības projektos, kur ārvalstu pašvaldības meklē sev atbilstošu sadarbības partneri. Mazās pašvaldības nevar pretendēt uz daudzu Eiropas Savienības programmu finansējumu, jo to noteikumi paredz, ka liela nauda vispirms jāiemaksā pašiem un tikai pēc tam to atmaksā Eiropas Savienība. Tie pagastu vadītāji, kuri iedzīvotājus baida ar reformu, pārsvarā maldina viņus par pakalpojumu samazināšanos. Gribu uzsvērt: likums paredz, ka vecajos pagastu centros pēc reformas uz vietas paliks pakalpojumu pārvaldes. Tajās iedzīvotājiem tiks nodrošināti gan visi līdz šim pieejamie pakalpojumi, gan jauni. Savukārt valsts pakalpojumus, kuri visvairāk ir saņemami rajonu centros, šī reforma vispār neskar. Novadu reformas veikšanu, izveidojot normāla lieluma dzīvotspējīgas pašvaldības, uzskatu par vienu no svarīgākajiem savas politiskās darbības mērķiem un pienākumu. Jā, ekonomiskā situācija Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, ir saspringta, taču tas nav arguments, lai apstādinātu reformu, gluži pretēji — tā ir jāīsteno ar stingru politisko gribu, jo dzīvotspējīgu novadu izveide būs garants Latvijas ekonomiskajai attīstībai kopumā.
Zalāns: Novadu reforma — Latvijas ekonomikas stimuls
Novadu reforma ir politiskās gribas un ekonomiskās attīstības, ne tikai brīvprātības un demokrātijas jautājums. Tās pašvaldības, to pagastu un pilsētu vadība, kuri domā par nākotni un attīstību, šajos gados brīvprātīgi un demokrātiski jau ir izveidojuši jaunus novadus. Un nav neviena piemēra, ka būtu kaut viens jaunais novads Latvijā, kur dzīve tāpēc būtu kļuvusi sliktāka, gluži pretēji — novadu izveidošana ir nesusi pozitīvu rezultātu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.