"Ja Ukrainai piešķirs rīcības plānu dalībai NATO, būs konkrēti mērķi un kritēriji. Tos varēs apspriest Ukrainas tauta. Ir jāsāk šis process. Ja nav Rīcības plāna, nav rīcības," uzskata Zatlers.
Zatlers uzsvēra rīcības plāna dalībai NATO ("Membership Action Plan", MAP) nozīmi, jo, to piešķirot, valstij jāievieš kritēriji demokrātijas un drošības stiprināšanai. Tāpēc Ukrainai un Gruzijai būtu jāpiešķir MAP, oficiālo Latvijas pozīciju pauda prezidents.
Viņš atzina, ka, gan piešķirot, gan nepiešķirot MAP, būs sekas. Proti, neiedodot MAP, Gruzijā un Ukrainā turpināsies ārpolitiskais spiediens un ietekme, taču, plānu piešķirot, abas valstis būs spiestas veikt "mājasdarbu".
"Mēs gribam uzlabojumu un stabilitāti Eiropā. Mums ir jābūt globālam spēlētājam, tāpēc ir jāpiedāvā iespējas," norādīja prezidents.
Savukārt, runājot par Krieviju, Zatlers norādīja: "Mūsu pieredze rāda, ka attiecības ar Krieviju uzlabojās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Tas ļāva risināt problēmas, piemēram, noslēgt robežlīgumu. Pirms tam problēmas nevarēja risināt."
Daļa NATO valstu, tostarp Vācija un Francija, uzskata, ka Gruzija un Ukraina nav gatava kļūt par alianses dalībvalsti, kā arī nevēlas sadusmot Krieviju, piešķirot abām valstīm Rīcības plānu dalībai NATO ("Membership Action Plan").
Savukārt Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs NATO samita atklāšanas uzrunā teica, ka NATO ir jāpiešķir MAP Gruzijai un Ukrainai, kā arī norādīja - Aukstais karš ir beidzies un Krievija nav "mūsu" ienaidnieks.
Paredzams, ka Gruzijas un Ukrainas liktenis, kā arī jautājums par trīs kandidātvalstu uzņemšanu izšķirsies NATO valstu un valdību vadītāju neoficiālajās vakariņās trešdienas vakarā.
Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē NATO samits notiek no 1. līdz 4.aprīlim.