Zatlers cer, ka Satversmes grozījumi neieguls parlamenta arhīvos

reizi, tāpēc esot jāsaprot, ka tik svarīgā jautājumā kā Satversmes grozījumi lēmumiem vienmēr jāizriet no juridiski pamatotiem argumentiem, nevis īstermiņa popularitātes meklējumos balstītiem politiskiem saukļiem.Satversmi nedrīkstot grozīt ar motivāciju izteikt politisku protestu, bet ir nepieciešama ekspertu diskusija par grozījumu būtību kontekstā ar demokrātiskas valsts attīstību.Prezidents vienmēr esot konsekventi iestājies par to, ka Satversmē paredzētais Saeimas atlaišanas un priekšlaicīgu vēlēšanu sarīkošanas mehānisms ir jāpilnveido. Balstoties uz Konstitucionālo tiesību komisijas sagatavoto viedokli par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu, 2008.gada vasarā Saeimā viņš iesniedzis divas likumdošanas iniciatīvas vēstules un šogad arī konkrētu Satversmes grozījumu projektu.«Esmu patiesi gandarīts, ka Saeima ir sadzirdējusi savu vēlētāju gribu. Jau no 10. Saeimas sanākšanas brīža tauta - Saeimas darba devējs - iegūs tiesības lemt par savu priekšstāvju darbu arī laikā starp vēlēšanām. 8.aprīlī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Satversmes grozījumi ir nozīmīgs ieguldījums tiešās demokrātijas nostiprināšanā,» sacīja prezidents.Zatlers gan cer, ka arī viņa iesniegtā Satversmes grozījumu projekta otra daļa un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikums par to, ka prezidentam, lai risinātu parlamentāru krīzi, tiek paredzētas patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu un izsludināt jaunas Saeimas vēlēšanas, neieguls parlamenta arhīvos.«Publiskā telpā arvien izskan apgalvojumi, ka šie priekšlikumi ir solis prezidentālas republikas virzienā. Taču jums, godātie juristi, labāk kā nevienam citam ir zināms, ka Valsts prezidentam šādas tiesības ir paredzētas lielākajā daļā parlamentāro valstu, jo īpaši Eiropā,» norādīja Zatlers.Patlaban arī pēc 8.aprīlī pieņemtajiem Satversmes grozījumiem jaunas pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas iespējams sarīkot divu mēnešu laikā pēc tautas nobalsošanas par parlamenta atsaukšanu. Kopumā gan tautas nobalsošanas, gan ārkārtas vēlēšanu sarīkošana ir ilgs process, līdz jaunas Saeimas sanākšanai jāgaida līdz pat pusgadam un, visticamāk, šis process ietver arī divas politiskās aģitācijas kampaņas.«To nevar atzīt par efektīvu risinājumu parlamentāras krīzes situācijās,» teica Zatlers.Mehānisms, kas Valsts prezidentam paredz tiesības atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas, parlamentārajās demokrātijās tiek uzskatīts par efektīvu, lai atrisinātu parlamentāru krīzi un visus spēkus veltītu jaunām vēlēšanām.Tomēr valstu konstitūciju regulējums detaļās atšķiras. Konstitucionālo tiesību komisija savā viedoklī atzinusi, ka parlamentāru krīžu situācijas izsmeļoši aprakstīt nav iespējams un nosacījumu ietveršana konstitūcijā ierobežotu valsts galvas iespēju ātri un efektīvi rīkoties.Prezidents klātesošajiem atgādināja, ka šogad sperti vairāki soļi arī vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas virzienā, proti, panākta atteikšanās no lokomotīvju principa Saeimas vēlēšanu likumā, ir paplašinātas KNAB pilnvaras partiju tēriņu procesa uzraudzīšanā un ir stājušies spēkā grozījumi likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju.Taču ar šiem soļiem vien nepietiek, norādīja prezidents un piebilda, ka šis ir vēlēšanu gads, tādēļ ir jāturpina darbs pie vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas. Tas attiecas gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, gan uz politiskās reklāmas ierobežošanu, gan uz partiju atkarības mazināšanu no viņu finansētājiem, gan uz efektīvu sodu mehānismu izveidošanu par partiju finansēšanas pārkāpumiem.Pēdējā laikā arvien biežāk izskan proporcionālās vēlēšanu sistēmas kritika un vēlme šo sistēmu mainīt. «Tāpēc ir svarīgi vēlreiz atkārtot, ka vispārīgu, vienlīdzīgu, tiešu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu principi nostiprināti Satversmē. Jebkādi grozījumi mūsu valsts pamatlikumā ir ļoti nopietns jautājums. Ekspertīzei un profesionāļu diskusijai ir jābūt priekšnoteikumam, lai rosinātu vēlēšanu sistēmas maiņu,» uzsvēra Zatlers.