Zatlers min to, «kurai vairs nav svarīgs etniskais dalījums». Kas tā būtu? Vai tie varētu būt latvieši, kuriem V ir pārāk nacionāla? Diez vai tādi ir - ja atceramies V vadītāju gatavību strādāt koalīcijā ar Saskaņas centru (SC). Varbūt runa ir par t. s. cittautiešiem, kuri vīlušies SC? Tādi noteikti ir, bet kādi iemesli vilšanās sajūtai? Pilnīgi noteikti tādi, kuriem SC liekas pārāk piekāpīgs (lai cik tas dīvaini skan latviešu auditorijai) t. s. cittautiešu tiesību aizstāvībā. Diez vai eksprezidents vēlas «pārspļaut» SC šajā aspektā. Varbūt runa ir par cittautiešiem, kuri uzskata tieši pretēji, ka SC pārāk daudz spēku velta nacionālajiem jautājumiem, atstājot novārtā ekonomiku. Tādi varētu būt, bet tad tālredzīgāk būtu šādas vilšanās momentu izmantot un piesaistīt šos cilvēkus V. Pieņemsim, ka ir cittautieši, kuriem principā nav iebildumu pret V politiku kā tādu, bet ir skepse pret šīs apvienības redzamākajiem personāžiem, un viņi vēlēšanās nepiedalās («vēlēšanu urnām gājuši ar līkumu»). Tad rodas jautājums, kāpēc Zatlers nevar papildināt ar savām jaunajām «sejām» V un piesaistīt šo cittautiešu grupu V?
Vēl eksprezidents min tos, kuri «vēlas aktīvāku rīcībspēju». Tādu noteikti netrūkst, jo V muļļāšanās virknē jautājumu ir nenoliedzama. Tomēr atkal - nav noslēpums, ka V iekšpusē ir gan cilvēki, kuri vēlas radikālākas reformas, gan piesardzīgāki ļaudis. Kāpēc eksprezidents nevar stiprināt pirmo grupu, nākot palīgā?
Citiem vārdiem sakot, nav īsti skaidrs, kādu mērķauditoriju reformu partija grib uzrunāt. Zatlera vēlmi startēt atsevišķi var saprast, ja patiesais iemesls ir nevis mistiskais nenoklātais elektorāts, bet nevēlēšanās iekļauties grupā, kuras vadītāji viņam klusībā varbūt liekas intriganti, apauguši ar interešu grupām utt. Un līdzīgas sajūtas, iespējams, ir pietiekami daudziem V atbalstītājiem. Tomēr tad, grozi kā gribi, reformu partija būs tiešs konkurents V un nekādas dižās sadarbības starp V un reformu partiju nebūs.