Eiropas Komisija (EK), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Ziemeļvalstis un Latvijas valdība ir panākušas vienošanos par finanšu palīdzību Latvijas ekonomikas stabilizācijai, kas būs aptuveni 7,5 miljardi eiro jeb 5,25 miljardi latu. Būtiskāko finanšu palīdzības daļu veidos Eiropas Savienības (ES) finansējums — lai arī precīzs aizdevums vēl līdz piektdienas vēlam vakaram oficiāli netika paziņots, sagaidāms, ka ES atbalsts būs aptuveni divas reizes lielāks nekā SVF aizdevums. Daļa no ES finanšu palīdzības būs atvēlēta Latvijas ekonomikas atdzīvināšanas pasākumiem. Nauda, ko valdība aizņemsies, par piektdaļu pārsniedz nākamgad plānotos valsts budžeta ieņēmumus Pēc informācijas, ko Dienai neoficiāli apstiprināja vairāki avoti EK un Latvijas valdībā, jau janvārī pirmais maksājums varētu nonākt Latvijas Valsts kasē. Starptautisko institūciju aizdevumu izsniegs vairākās daļās, katras piešķiršanai būs konkrēti nosacījumi. Aizdevumi būs vidēja termiņa — divi, trīs gadi. Galvenā finanšu palīdzības sniedzēja ir ES — kopumā aizdevumu nodrošinās finansējums no SVF, Ziemeļvalstīm (Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas), Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, citiem avotiem. Precīzs katra aizdevēja finanšu ieguldījums palīdzības sniegšanā tiks paziņots tuvākajā laikā. Paredzams, ka 23.decembrī SVF valdes sēdē Vašingtonā apstiprinās galīgo aizdevuma struktūru. EK, SVF, Ziemeļvalstu un Latvijas valdības panāktās vienošanās pamatā ir lata stabilitātes nodrošināšana. Līdz redakcijas slēgšanai vēl nepubliskotajā EK paziņojumā par 7,5 miljardu eiro finanšu palīdzību Latvijai, kas ir Dienas rīcībā, uzsvērts, ka atbalsts tiks plašām strukturālajām reformām. Latviju atbalstīs arī, lai mazinātu satricinājumus, ko rada augstais privātā sektora parādu līmenis. Paziņojumā teikts: lai "palīdzētu kredītos slīgstošajām mājsaimniecībām, tiks paredzēti arī pasākumi iekšējā un ārējā parāda restrukturizācijas veicināšanai. Ekonomikas politikas nosacījumus paredzēs Saprašanās memorands, ko drīzumā noslēgs ar Latvijas iestādēm. EK paziņojumā uzsvērts, ka "Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu komiteju regulāri un cieši pārraudzīs finansiālā atbalsta ekonomikas politikas nosacījumu ievērošanu, un vajadzības gadījumā var pieprasīt veikt papildu pasākumus." EK paudusi aicinājumu lielākajām finanšu institūcijām, kas darbojas Latvijā, turpināt atbilstoši finansēt savu saimniecisko darbību, kā arī visas valsts ekonomiku. "Šajā sakarā mēs ļoti atzinīgi vērtējam ārvalstu mātesbanku paziņojumu par ilgtermiņa darbības plāniem Latvijā un atbalstu Latvijas meitasuzņēmumiem." ES atbalsts Latvijai būs Eiropas Kopienas aizdevums, kurš vēl gaida EK apstiprinājumu. Lēmumu varētu pieņemt janvāra sākumā, tas būs jāapstiprina arī ES dalībvalstu finanšu ministriem. Ziņas par aizdevuma atdošanas nosacījumiem — termiņiem,procentiem — pagaidām nav. No SVF pārstāvja Baltijas valstīs un Polijā Kristofa Rozenberga piektdien presei teiktā var secināt, ka procenti būs Latvijai draudzīgi, un tie nav pielīdzināmi likmēm, ko maksā par privātā sektora aizdevumiem. Zināmā mērā starptautisko finanšu institūciju vienošanos palīdzēt Latvijas valdībai stabilizēt ekonomiku un pieķirt aizdevumu var uztvert kā Ziemassvētku dāvanu. Proti, no valdības amatpersonu iepriekš atzītā izrietēja, ka bez ārvalstu palīdzības Latvijas valdība nespētu finansēt arī vēl pirms nedēļas krietni apcirpto nākamā gada budžetu. Valdības vadītāja Ivara Godmaņa (LPP/LC) oficiālu apstiprinājumu ziņām, ka finanšu palīdzības apmērs Latvijai būs ap 7,5 miljardi eiro piektdien vakarā neizdevās iegūt. Premjera preses pārstāvis Edgars Vaikulis uzsvēra, ka komentāru par to nebūs — visi oficiālie paziņojumi būs no SVF vai EK. Finanšu ministra Ata Slaktera (TP)presei atzītais ļāva nojaust, ka vienošanās ir panākta, taču oficiāli informācija par aizdevumu un tā struktūru netiek izpausta, jo visas iesaistītas puses vēl nav vienojušās par atsevišķām detaļām To, ka līdz oficiālajam paziņojuma par finanšu palīdzību Latvijai atlicis tikai pussolis, ļāva nojaust arī SVF pārstāvja teiktais, ka nav pamata satraukties par aizdevuma nesaņemšanu. "Latvijai gaidāmi priecīgi Ziemassvētki," viņš sacīja. ***Kā palīdzēs? ES Latvijas valdībai sniegs finansiālo atbalstu, tas būs saistīts ar kopīgo finansējumu no Starptautiskā Valūtas fonda, Ziemeļvalstīm (Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas), Pasaules Bankas un citiem Līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro Finansiāls atbalsts tiks izmaksāts ar nosacījumu, ka tiek īstenota plaša ekonomikas politikas programma Atbalsta un politikas programmas mērķis ir: palīdzēt Latvijas ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, paaugstināt konkurētspēju un atbalstīt ekonomiskā līdzsvara korekciju vidējā termiņā, tādējādi ļaujot ekonomikai atgūt stabilu pamatu3Reformas palīdzēs izpildīt arī eiro ieviešanas nosacījumus Aizdevums būs vidēja termiņa — uz diviem, trim gadiem
Kam tērēs?
Valsts budžeta deficīta segšanai turpmākajiem trīs gadiem — 1,9 miljardus latu
Valsts kases parādu (valsts parādzīmes) pārfinansēšanai — 0,9 miljardus latu
Banku sistēmas stabilizēšanai (sindicēto kredītu atdošanai) un kapitāla pietiekamības atjaunošanai — summa tiek vēl precizēta
Atbalsts ekonomikai — precīza summa nav nosaukta
Ko Latvija sola paveikt tuvākajos trīs gados?
Nodrošināt eiro ieviešanu 2012.gadā
Vidējā termiņā samazināt budžeta deficītu līdz Māstrihtas līmenim 2011.gadā
2012.gadā sasniegt bezdeficīta budžetu
Jau 2009.gada 1.ceturksnī stiprināt valsts finanšu pārvaldību, valsts budžeta veidošanas procesu
Nekavējoties uzlabot FM veikto izdevumu kontroli, īpaši attiecībā uz valdības un valsts pārvaldes iestāžu atalgojumu fondu
Iedzīvināt reālas vidēja termiņa budžeta pamatnostādnes
Palielināt budžeta caurskatamību un ārējo pārraudzību
Uzlabot fiskālo decentralizāciju
Pieņemt privātās partnerības likumu atbilstoši starptautiskajiem standartiem
Rūpēties, lai fiskālā (valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu
sabalansētība) disciplīna būtu patstāvīgi noturīga, lūdzot SVF atbalstu
Kopā ar Pasaules Bankas tehnisko palīdzību jau 2009.gadā sākt
izglītības, civildienesta, valsts pārvaldes un veselības aprūpes
sistēmu reformas. To rezultātā prognozētais valsts budžeta izdevumu
ietaupījumam jāveido 2% no iekšzemes kopprodukta
2010.gadā turpināt valsts pārvaldes izdevumu, tajā skaitā atalgojumu fondu samazināšanu