Pēc Latvijas ārlietu ministra uzrunas par mūsu valsts ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm sekoja vairāki Žirnovska jautājumi, vēsta LETA. Odiozais Krievijas politiķis prasīja Ronim skaidrot, kādēļ vispār NATO ir nepieciešams Vašingtonas līguma 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Pēc Žirinovska domām, šis pants nevis kādu aizsargā, bet gan var novest pie bruņota konflikta.
Tāpat Žirnovskis aicināja samazināt alianses atvēlētos līdzekļus misijai Afganistānā un kā otro valodu Latvijā ieviest krievu valodu. Kaimiņvalsts domes vicespīkers arī pauda neizpratni, ka NATO PA sesijā krievu valoda nav ieviesta kā viena no darba valodām. "Visa Latvija runā krieviski, bet vai visa Latvija var runāt angliski?" uzsvēra Žirinovskis.
Ronis gan neatbildēja uz visiem Žirinovska jautājumiem, diplomātiski ignorējot piezīmes par krievu valodas lomu Latvijā un NATO PA sesijā.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Vašingtonas līguma 5.pants ir nosargājis Eiropu no iesaistīšanās karā ar tās iepriekšējo aukstā kara laika pretinieku. "Tas ir palīdzējis NATO, un tieši šī panta dēļ pēdējos 20 gados mēs esam pieredzējuši Eiropas integrācijas kustību. Šis pants ir NATO stūrakmens," sacīja Ronis.
Tāpat viņš norādīja, ka jau Latvijas un Krievijas prezidenti atzīmējuši ceļu uz pušu attiecību uzlabošanu. Pēc Roņa teiktā, Latvija atbalsta NATO un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanu ar Krieviju un novērtē, ka vairāki Krievijas politiķi nosodījuši staļinisma laika noziegumus.
Kopumā savā uzrunā Ronis uzsvēra, ka Latvijai dalība NATO ļauj skatīties arī ārpus reģiona un līdzdarboties kā miera nodrošinātājiem citviet pasaulē. Ministrs norādīja, ka jaunā alianses stratēģiskā koncepta mērķis ir radīt uzticību sabiedrotajiem, attīstīt alianses spējas stāties pretim draudiem un nostiprināt partneru iesaisti.
Ārlietu ministrs augstu novērtēja priekšlikumos jaunajai stratēģijai ietvertās rekomendācijas iepretim jaunajiem draudiem un pārbaudījumiem - kiberuzbrukumiem, terorismam, masu iznīcināšanas ieroču izplatībai u.c. "Neviena valsts nevar stāties pretim šiem draudiem viena. Latvija var tikt galā ar jaunajiem draudiem, tikai pateicoties kolektīvajai aizsardzībai," uzsvēra Ronis.
Savukārt Saeimas deputāte un NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle (Pilsoniskā savienība), lūgta komentēt sesijā pieredzētos odiozā krievu politiķa izteikumus, aģentūrai BNS paudusi viedokli, ka Žirinovskis Rīgā ieradies, visticamāk, lai neļautu diskusijām NATO PA sesijā virzīties konstruktīvā gultnē.
"Tāds arī ir viņa nolūks. Tādēļ jau viņš šeit ir ieradies," teica parlamentāriete, atsaucoties arī uz viņa radikālo paziņojumu, ka no Vašingtonas līgumā, iespējams, būtu jāsvītro 5.pants, kas garantē kolektīvo drošību. Deputāte gan dalījās pārdomās, ka tieši šajā brīdī viņa manījusi dalībvalstu solidaritātes pastiprināšanos, jo ļoti aktīvi un asi uz to reaģējuši dažādu valstu pārstāvji.
Paegle arī atzina, ka vairs jau īpašu vērību Žirinovska aktivitātēm nepievērš, un pauda pārliecību - jo mazāk mediju pārstāvji pievērsīs viņam uzmanību, jo vairāk šo aktivitāšu mērķis arī zaudēs jēgu.
(pievienotas pēdējās trīs rindkopas)