Zurofs: TB/LNNK nosodījums Ušakovam apliecina partijas attieksmi pret nacistiem

«Kā tas Lielbritānijā tagad ir labi zināms,_ Tēvzemei un Brīvībai_ godina Latvijas _Waffen-SS_ veterānus, kas cīnījās par Trešo reihu un nacistu dominēšanu Eiropā. [_Tēvzemei un Brīvībai_] ignorēja svarīgo vēsturisko patiesību, uz kuru savos komentāros norādīja Ušakovs, ka, «ja Rīga 1944.gadā netiktu atbrīvota no nacistiem, šodien nebūtu nekādās neatkarīgas Latvijas, un tāpēc mūsu pienākums ir pateikties tiem, kas cīnījās pret nacistiem»,» komentārā britu laikrakstā _The Guardian_ raksta Zurofs.Zurofs savā rakstā arī norāda, ka «austrumeiropiešu sadarbības ar nacistiem apmēri un aktivitāte bija daudz nāvējošāka un plašāka nekā citās Eiropas nācijās».Viņš raksta, ka Padomju Savienības pastāvēšanas laikā šīm valstīm «nebija iespēja atklāti izvērtēt savus holokausta noziegumus, kaut arī padomju vara un komunisti veica izcilu darbu, lai vajātu vietējās slepkavas».Pēc Zurofa domām, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir «neskaitāmi nacistu kara noziedznieki, kurus varētu tiesāt, bet Baltijas valstīs tā arī neviens tiesas priekšā nav nogādāts».Zurofs laikrakstā _The Guardian_ pavisam ir uzrakstījis tikai divus komentārus, kas abi veltīti _TB_/LNNK un, kā viņš uzskata, Latvijas partijas piekoptajai _Waffen-SS_ glorificēšanai.Kā jau ziņots, Ušakovs un Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs otrdien nolika ziedus un piemiņas vainagus pie pieminekļa Uzvaras parkā, pieminot Rīgas ieņemšanas laikā kritušos padomju karavīrus.Atbildē _TB_/LNNK izplatīja paziņojumu, kurā izteica nožēlu par Ušakovu rīcību, šodien apmeklējot Latvijas Sociālistiskās partijas organizēto mītiņu un ziedu nolikšanu pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā.«Samērā augstas Latvijas valsti pārstāvošās amatpersonas līdzdalība pasākumā, kas nepārprotami veltīts Latvijas okupācijas armijas slavināšanai, ir vērtējama kā necieņas izrādīšana padomju totalitārā komunisma režīma upuriem. Iespējams, ka tur piedalīties Rīgas mēram liek viņa pārprastais pienākums pret kādu savu vēlētāju daļu, bet iespējams, ka aiz šīs rīcības slēpjas Latvijas valstiskuma idejai naidīga attieksme pret vēstures notikumiem,» atzīst _TB_/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.1944.gada 13.oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, padomju armija iegāja Rīgā. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušajiem nācās pārciest 1949.gada deportāciju vilni, lauku kolektivizāciju, apvainojumus nacionālismā un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70.gados.