PASAULES čempions svarcelšanā Viktors Ščerbatihs, olimpisko spēļu sudraba ieguvēji pieccīņniece Jeļena Rubļevska un šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis, Eiropas 2007.gada labākā basketbolistes Anete Jēkabsone-Žogota, Francijas atklātā tenisa čempionāta ceturtdaļfinālists Ernets Gulbis, pasaules čempions BMX Māris Štrombergs - Latvijas olimpiskajā delegācijā Pekinā netrūks titulētu sportistu. Plašais zvaigžņu klāsts sola lielāku starptautisko atpazīstamību uz vairāk nekā 200 valstu fona, kā arī rosina lielākas cerības līdzi jutējiem. "Varam gaidīt nevis brīnumus, bet gan augsta līmeņa rezultātu stabilitāti," Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis norāda, ka iepriekš izcīnītie tituli rada drošāku pamatu optimismam, tiesa, negarantē olimpiskos laurus.
Diskusiju nebūs
Olimpiskās delegācijas sastāvu apstiprinās trešdien LOK izpildkomitejas sēdē, taču pēc tās sensacionāli jaunumi nav gaidāmi. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija uz četrgades spēlēm tradicionāli sūtījusi visus sportistus, kuri izpildījuši starptautiskos normatīvus, un šī reize nebūs izņēmums.
Nelielas intrigas vērojamas tikai tajās vieglatlētikas disciplīnās, kurās vairāki mūsu sportisti izpildījuši B kvalifikācijas normatīvu, pretendējot uz vienu vietu. Šai ziņā izšķiroša nozīme būs attiecīgā sporta veida federācijas viedoklim.
Vecie un jaunie
Septiņos sporta veidos - vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā, modernajā pieccīņā, svarcelšanā, šaušanā un kanoe airēšanā - Latvija bijusi pārstāvēta visās četrās spēlēs kopš neatkarības atgūšanas, un mūsu sportisti pošas arī uz Pekinu. Tradicionālo sporta veidu frakcijai pieskaitāms arī džudo (nav startēts tikai Atlantā). Toties vairākās pozīcijās notikušas pārmaiņas, gana simptomātiski uzrādot procesus, kuri risinās Latvijas sporta saimniecībā.
Vispirms par patīkamo - olimpisko saimi papildinājuši uzreiz trīs sporta spēļu pārstāvji (basketbolistes, bīčvolejbolisti un tenisists), kuru cīņas tradicionāli saista lielu skatītāju uzmanību. Interesanti, ka ne dāmu basketbols, ne pludmales volejbols savulaik nebija attiecīgo sporta veidu federāciju prioritāšu saraksta galvgalī, un gūtie panākumi apliecinājuši, ka sasniegumu ilgtermiņa prognozēšana un plānošana nav Latvijas stiprā puse. Izšķiroša nozīme ir dabas rotaļām ar talantiem, atsevišķu treneru profesionālajai aizrautībai un, protams, prasmei šos cerību asnus laikus pamanīt un atbalstīt. Tas attiecas arī uz tenisista Ernesta Gulbja karjeru, kuras attīstībā izšķiroša nozīme bijusi vecāku atbalstam.
Turpretim no olimpiešu saimes šoreiz pazuduši pēdējos gados bieži iepriecinājušie vingrotāji. Pekinā nebūsim pārstāvēti arī tādos tradīcijām bagātos, taču pēdējā laikā augstiem sasniegumiem trūcīgos sporta veidos kā airēšana, burāšana un cīņas sporta veidi.
A.Vrubļevskis šādam procesam saskata vairākus cēloņus - paaudžu maiņa, augsta līmeņa treneru trūkums un attiecīgā sporta veida federācijas spēja uzturēt tradīcijas. "Prakse liecina, ka augstas klases sportistam Latvijā ļoti reti uzreiz izaug cienījams pēctecis," LOK prezidents norāda, ka tradīciju pārmantojamība Latvijas sporta saimniecībā allaž varējusi būt labāka. "Latvijā valsts nepasūta medaļas, bet gan iespēju robežās atbalsta tos sportistus, kuri paši grib un var sasniegt augstus rezultātus. Ja tādi parādīsies tajos sporta veidos, kuri Pekinā nebūs pārstāvēti, līdz nākamajām spēlēm aina var mainīties."
Karognesēju vēl nenosauks
Viena no olimpiskās delegācijas lielākajām intrigām trešdien paliks bez atbildes - karognesējs atklāšanas parādei tikšot izraudzīts tikai Pekinā dažas dienas pirms 8.augusta. "Šis jautājums vēl nav apspriests. Izvēle būs jāizdara starp tiem sportistiem, kuri piedalīsies parādē un kuru treneri akceptēs šo papildu slodzi," uzsvēra A.?Vrubļevskis.
Karognesējam atklāšanas parādē paredzama ne tikai psiholoģiska, bet arī krietna fiziskā slodze, ko papildina nepieciešamība piedalīties mēģinājumos. Tie Latvijas sportisti, kuri uz spēlēm brauc ar medaļu cerībām, tradicionāli vairījušies no šā goda, kas var ietekmēt sportiskos rezultātus pat vairākas dienas pēc ceremonijas. Tas nozīmē, ka diezin vai karogs tiks Anetes Jēkabsones (pirmā spēle sestdien), Ernesta Gulbja (svētdien) vai Vsevoloda Zeļonija (pirmdien) rokās. Savukārt vairākas zvaigznes atklāšanas dienā vēl nemaz nebūs ieradušās Pekinā.
Par laimi, Vadimam Vasiļevskim pirms četriem gadiem Atēnās izdevās izkliedēt mītu, ka karognesējus spēlēs gaida sportiska neveiksme. Toreiz cits pēc cita atteicās favorīti un galu galā karogu nolēma uzticēt 22 gadus vecajam šķēpa metēju minidelegācijas trešajam numuram. Divas nedēļas vēlāk Vasiļevskis no mazzināmā debitanta kļuva par Latvijas delegācijas lielākā pārsteiguma autoru, izcīnīdams olimpisko sudraba medaļu. Gaidām turpinājumu!