Zviedrijas premjers: Latvijas ekonomikas atveseļošanai labas izredzes

Tikšanās laikā no Zviedrijas puses saņemts solījums, ka Zviedrija, izprotot Latvijas situāciju, aktīvāk iesaistīsies Eiropas Savienības iekšējās diskusijās, aizstāvot Latvijas pozīcijas. Zviedrijas premjerministrs arī piedāvājis Latvijai divpusējo tehnisko palīdzību, kas saistīta ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu.Runājot par zviedru banku darbību Latvijā un turpmāko politiku attiecībā uz tām, F.Reinfelts uzsvēris, ka svarīgi ir sekmēt reālu divpusēju sadarbību, atbalstot projektus jaunā kvalitatīvā līmenī. „Ir svarīgi finansēt tādu uzņēmējdarbību, kas vērsta uz pievienotās vērtības radīšanu, nevis turpināt finansēt patēriņu un veicināt nekustamā īpašuma burbuli”, norādījis Zviedrijas valdības vadītājs. Lai diskutētu par šādiem projektiem, līdz ar Ministru prezidentu V.Dombrovski Zviedrijā uzturas arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba grupa.Sarunas laikā apspriesti vairāki jautājumi, kas saistīti ar gaidāmo Zviedrijas prezidentūru Eiropas Savienībā – Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojums, Austrumu partnerības līgums, Lisabonas līgums, Eiropas Savienības paplašināšanās, kā arī Eiropas Savienības un ASV saiknes stiprināšana.V.Dombrovskis norādīja, ka Baltijas jūras reģiona stratēģijas ietvaros Latvijai īpaši svarīga ir Baltijas jūras austrumu krasta konkurētspējas palielināšana, līdzsvarota tā attīstība, Baltijas elektrības pārvades tīkla vienotā operatora izveide. Ministru prezidents norādīja, ka katra projekta finansēšanas avots būtu jāizvērtē atsevišķi. V.Dombrovskis uzsvēris, ka viena no Latvijas prioritātēm ir elektrības tirgus harmonizēšana, Baltijā izveidojot kopīgu elektrības operatoru sistēmu. Nozīmīga ir arī Baltijas un esošā Eiropas Savienības elektrotīkla starpsavienojuma attīstīšana. Trīs Baltijas valstis jau parakstījušas kopīgo deklarāciju par vienota Baltijas enerģētikas tirgus izveidi.Jau jūnijā Eiropadomē varētu tikt pieņemti secinājumi par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna ieviešanu ar atsauci uz Augsta līmeņa darba grupu, kas iesaistīta Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna izstrādē, bet tālākais plāns būtu operatoru ziņā. Zviedrijas puse norāda, ka pēc plāna pieņemšanas Augsta līmeņa darba grupai būtu jāpiedalās Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna sastādīšanā.Abas puses sarunā skārušas arī klimata pārmaiņu jautājumu un iecerēm Zviedrijas prezidentūras laikā. Latvijas Ministru prezidents aicinājis diskusijās par šo politiku paredzēt iespēju jaunattīstības valstīm brīvprātīgu dalību, ņemot vērā grūtības uzņemties jaunas finansiālas saistības.Preses konferences laikā Zviedrijas mediju pārstāvji interesējās par Zviedrijas banku darbību Latvijā. V.Dombrovskis uzsvēris, ka Latvijā ļoti rūpīgi seko līdzi tām metodēm un pieejām, ko Zviedrijas bankas izmanto, atgūstot kredītus. Tajā pašā laikā V.Dombrovskis atkārtoti norādīja, ka izskanējusī ziņa par policijas iesaistīšanos banku darbības izmeklēšanā neatbilsts patiesībai un ir kļūdaina. V.Dombrovskis arī sacījis, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns balstās uz lata stabilitāti un runām par lata devalvāciju nav pamata.Latvijas premjers informējis, ka pēc viņa iniciatīvas tiek veidota augsta līmeņa darba grupa, kas diskutēs par Latvijas attīstības īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, lai sekmīgi pārvarētu pašreizējo valsts ekonomisko situāciju un fundamentāli pārskatītu ekonomikas struktūru un konkurētspēju. Šajā darba grupā darbosies arī Zviedrijas pārstāvji – bijušais „Riksbank” vadītājs, pašreizējais „East Capital” investīciju grupas padomnieks Bengts Deniss, Stokholmas lēņa gubernators Pērs Unkels un Stokholmas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda universitātes Stratēģijas un konkurētspējas institūta pētnieks Kristians Ketels.